10. Jūlijs 2008


tudei

Posted on 2008.07.10 at 00:05
man:: skatīsimies filmu
skan: traditional music of japanese geisha
Tags: , ,
*) atbraucot mājās no [info]kp apmeklējuma (kurā uzzināju, ka slimnīcā ir viegli nokļūt, bet prom tikt no turienes ļoti grūti - mums tas prasīja apmēram 1,5h) konstatēju, ka mazā Radža lepni guļ manā gultā. neticēju, ka viņa tur iekļuvusi pati saviem spēkiem, kamēr vēlāk nepieķēru viņu ļoti tizli, bet apņēmīgi tur ieķepurojamies, pie tam neizlaižot no zobiem kaltētu cūkas ausi.

*) sen jau gribēju pamēģināt un tā kā [info]freakart man dz.d. uzdāvināja sušī trauku komplektu, tad saņēmāmies un ar [info]digna pagatavojām pirmos sušī savā mūžā. sanāca pat negaidīti ātri, labi, garšīgi un mēs ieturējām ļoti romantiskas vakariņas divatā.

*) vēl mēs ar [info]digna pīpējot uz garažas jumta nonācām pie atziņas, ka ir ļoti labi, ka dzīvē esam satikušās. tas ir daudz labāk nekā, ja būtu satikušās nāvē - piemēram, kopā vienā rokā karājoties pie kraujas malas. tad mēs noteikti nožēlotu visu, ko būtu palaidušas garām nebūdamas pazīstamas.

turpinājums

Posted on 2008.07.10 at 17:32
man:: pieēdos
skan: yeah yeah yeahs
Tags: ,
ā vēl runājot par vakardienu -
nekad nebiju domājusi, ka kādreiz redzēšu savu lielo brāli dziedot akustiskās ģitāras pavadījumā. un tieši to es vakar redzēju.
un
mans un [info]digna meistardarbs/romantiskās vakariņas izskatījās šādi -


(tējas servīze gan ir ķīniešu, nevis japāņu)

saulriets kūdras purvā

Posted on 2008.07.10 at 22:38
Tags:
un es redzēju drakonu debesīs, gaisā sastingušu. viņš mainīja krāsas - tas sākumā bija balts, kā laimes pūķis Falkors, tad iemirdzējās zeltā, kā sen zudušu karaļvalstu godība. tas iekrāsojās ugunssārts, kā lielas kaujas priekšvēstnesis. tas biedīgi nomelnēja, it kā uzsūkdams nupat nopostītas pilsētas vēl gruzdošās drupas. es redzēju drakonu debesīs, es redzēju skudru tūkstošus brūnā, izkaltušā zemē. es redzēju drakonu debesīs. klusējošu cieņpilnā mierā. stings un nekustīgs tas karājās gaisā un tikai viņa skatiens runāja ar mani. tad lēnām viņš bālēja, viņš izplūda krēslainajās debesīs un aizejot atvēra muti, milzu žokļus, nolemtā smaidā. viņš izvēma pelēkos dienas putekļus, visas nepabeigtās domas un izšņāca caur kauliem izlaistās sajūtas. vēl reizi viņš ilgpilni noelsās un ienira vakara mākoņos. es paliku ar sauso, pirkstos irstošo zemi un skudras klusi sačukstējās bezdomu valodā, pirmlaiku balsīs. es šodien redzēju drakonu debesīs.

Iepriekšējā diena  Nākošā diena