*

Kādreiz kāda meita, pie spoguļa lūpas sakārtojusi, gāja, lai sēstos ratos un brauktu uz baznīcu. Viņai pretī nācis puisis un, pieķēris pie ribām, pakutinājis. Meita iesmējusies, un lūpas izjukušas. Gājusi atpakaļ un sakārtojusi par jaunu. Pie baznīcas zirgs griezies grāvī. Meita izsaukusies: "Tpru!" - un lūpas atkal izjukušas, un meita braukusi atpakaļ.
/Latviešu tautas anekdotes, R., 1982, 17.lpp./

labas zāles pret bezmiegu. šitām latviešu tautas anekdotēm pagājšnedēļ gandrīz izdevās iemidzināt mūs ar digna, kas vispār parasti ir diezgan sarežģīti iemidzināms tandēms.

vispār mani biedē visi man pēdējā laikā izteiktie piedāvājumi, cits vairāk, cits mazliet mazāk. izņemot to par precēšanos. to arī nevar saukt par piedāvājumu, bet par abpusēju vienošanos gan. un līdz tam vēl jānodzīvo.

nu tā. diskusija par kašalotiem ir rezultējusies ar atklājumu, ka ierakstot guglā vārdu salikumu "spermas pīrāgi" pirmais, kas izlec ir šitentaspats inese_tk žurnālis.