*

Kādreiz kāda meita, pie spoguļa lūpas sakārtojusi, gāja, lai sēstos ratos un brauktu uz baznīcu. Viņai pretī nācis puisis un, pieķēris pie ribām, pakutinājis. Meita iesmējusies, un lūpas izjukušas. Gājusi atpakaļ un sakārtojusi par jaunu. Pie baznīcas zirgs griezies grāvī. Meita izsaukusies: "Tpru!" - un lūpas atkal izjukušas, un meita braukusi atpakaļ.
/Latviešu tautas anekdotes, R., 1982, 17.lpp./

labas zāles pret bezmiegu. šitām latviešu tautas anekdotēm pagājšnedēļ gandrīz izdevās iemidzināt mūs ar digna, kas vispār parasti ir diezgan sarežģīti iemidzināms tandēms.