*

es šobrīd gan neesmu spējīga uzrakstīt par šīsnakts negaidīti intelektuālajiem pavērsieniem - par to rīt, tomēr es gribu pateikt, ka par spīti tam, ka dažs labs sūkstās par manu smaržu klātesamību vēl vairākas dienas pēc manas pagaišanas no kādas konkrētas vietas, ir nenormāli kruti braucot mājās ar otro vilcienu iebāzt degunu šallē, sajust, ka tā smaržo pēc manis un lieku reizi nopriecāties par to, ka es un tikai es vienmēr būšu sev blakus, pieskatīšu un aizstāvēšu sevi, lai kas arī nenotiktu. vo tāda ir mana pārliecība. un tagad es eju gulēt.
priecīgus svētkus.

ik pa laikam notikumu neprognozējamība sāk nogurdināt, bet atteikties no tās es neparko negribētu. vakardien plānotā viena šaha partija un viens alus, kamēr būs laiks iet uz vilcienu izvērtās vienā Tima Oksera izķērnātā spēlē, divās Gatim Gāgam zaudētās partijās un vienā vēl nenotikušā spēlē pie Tima Oksera. alus toties nebija vis viens, bet gan apmēram pieci vai seši. kad nu nāca apjausma, ka šahot vairs nav jēgas, trīs bijušie un viens esošais Kultūras Akadēmijas students sāka cilāt šīs mācību iestādes virtuves lietas, tā ka gan mirušajiem, gan dzīvajiem pasniedzējiem nācās nemierīgi grozīties kur nu kuram - kapos vai gultās. tālāk trīs esošie un viens bijušais teātra darbinieks pamatīgi izcilāja teātru - gan Jaunā Rīgas, gan Valmieras drāmas - aizkulises un pēc tam pievērsās somu - krievu karam. vēl atlika tikai paviesoties Māra Bezmera dzīvoklī, pagaršot Bonīti, paēst picu un iet uz otro vilcienu. otro no pirmajiem, nevis priekšpēdējo, kā bija plānots.
toties tikko padziļināti aplūkojām iespējamību, ka zemgaļu ciltīm pastāvēja teokrātiska valsts un man ir temperatūra. atkal 37,5.

ārprāts, kā man patīk tā smarža, kad mamma staigā pa māju un katrā istabā izkvēpina pa kadiķa zariņam.

manuprāt pati skābākā latviešu mūltene ever. zem nelegālām vielām skatīties neiesaku.
Perpendikuls un draugi, protams, ārpus konkurences.
UPD: nu bāc šito es no bērnības neatceros, bet arī kreizīskāba.
vispār spiediet te un skatieties visas tās traki smukās mūltenes.