*

aizvakardienas divi galvenie notikumi:
1. akmens
man te puramalā gulēja akmens. uz sāna, zemē visai iegrimis. es jau sen domāju - ko viņš tur ne pa tēmu stāv un traucē pļaut zāli. beidzot saņēmos uzsākt viņa pārvietošanu. izraku un lūdzu vīram aizgādāt pie sojšliku cepšanas vietas, tīri dekoratīviem nolūkiem. vīrs nebija priecīgs, bet izcēlām no bedres un izrādījās, ka akmenim vienā galā krusts. visdrīzāk kāds 19. gs. robežakmens, bet tā jau patīkami savā mazdārziņā, privātmāju rajčikā netālu no pilsētas centra, atrast kaut ko tādu intrsantu. jāizdomā kāda leģenda par akmeni, ar ko biedēt ciemiņus. piemēram, ja viņi neziedos akmenim naudu, viņus vajās nelaimes. tas varētu būt neliels pasīvo ienākumu gūšanas veids. vēl es domāju, ka tā kā namiņam šogad paliek 66 gadi un ir tas akmens ar krustu - jātaisa kaut kāds pagānu festivāls dārzā.








2. Martins Īdens
noskatījos Klāva "Martina Īdena" ģenerāli Valmierā. protams patīkami, ka izrāde sākas un beidzas ar Skābo lietu un tas skan arī izrādes laikā uz pārbūvēm (un to dungo viss Valmieras teātris). ļoti patika scenogrāfija un noskaņa - viss tāds gaišs un ar jaunības cerībām pilns. pirmais cēliens kaut kādā sajūtu līmenī asociējās ar Ķimja Mēnesi uz laukiem. ļoti patika beigas, jo viņas bija tādas, kā nekad nav mākslā, bet kā ir dzīvē, bet, lai paskaidrotu šo domu, man ir jāspoilo, tāpēc es to nedarīšu (Klāvs gan taisījās vēl tur kaut ko pamainīt, nezinu vai tagad nav citādākas). varbūt vietām likās druscītiņās par garu, bet es to norakstu uz vispārējo pirmspirmizrādes pagurumu, kopumā aktierdarbs ļoti patikās. un visdrīzāk jūs pēc izrādes noskatīšanās jutīsiet nepārvaramu vēlmi iemalkot aukstu baltvīnu, tāpēc jau laicīgi veiciet atbilstošus pasākumus.

p.s. un lielajai, skaistajai rozei atkal utis. tas bija viens no pērnvasaras murgiem, kurš, kā izskatās, taisās atkārtoties. man tā roze mīļa, jo asociējas ar vecomammu.