Marts 1., 2020
| 09:50 Pieņemsim, ka mīlestība esenciāli ir iekāre, kurai pielikts liels dvēseles darbs, lai to pārveidotu par kaut ko citu (čau, Freid); - nemīlēt kļūst aš budistiski (bet tbh es arī tiešām nevaru iztēloties tādu trū budistu briesmīgi mīlam) - jāatgriežas atpakaļ pie problēmas saknes, proti, pie iekāres - pie gribas, kas ir tas, kas es esmu (čau, Šopenhauer) un kamdēļ es tomēr neesmu un gan jau arī nebūšu nekāds sūda budists - un pie tā, ka tas viss ir nevis bulta, bet upe
Tb jautājums nav īsti par to, ko (vai kuru) es gribu, right? Jautājums ir par mani un to, kas es esmu, un kas ir nākamais ūdenskritums vai krāce
Un, protams, upe jau nekad (gandrīz nekad) nepamet tās krāces, kurās ir bijusi Mūzika: Röyksopp - What Else Is There?
|
Comments:
| From: | usne |
Date: | 1. Marts 2020 - 10:55 |
---|
| | | (Link) |
|
Mīlestībai ir vairāk veidu (8 grieķiem vai kam no tiem senajām cilvēku kopienām), bet iekāri man vairs negribas uzskatīt par mīlestību ne ar ne bez dvēseles darba.
Freids to patiesībā kaut kā ļoti mīlīgi noformulē, tā, ka tas pat nav ļauni
Gan jau ka tās mīlestības definīcijas ir visnotaļ piemērojamas situācijai, khhh; man šobrīd ir nepieciešama tā, kur visa pamatā ir iekāre/alkas/tiekšanās, nevis "ommm visas sajūtošās būtnes", jo nu tas pēdējais kindof liek justies kā labākam cilvēkam, bet de facto ir atsvars kaut kam citam, un mani interesē tas kaut kas cits, kas caur to tiek noliegts. Kā reiz ne tāpēc, ka "ommm visas sajūtošās būtnes" būtu slikti vai bezjēdzīgi (jo nav, jo tas ir nejēgā kruta), bet es esmu pārāk ilgi ņēmusies ar vienu galu un centīgi aizmirsusi, ka ir arī tas otrs
Vārdam "mīlestība" ir īpatnējas konotācijas. Varētu teikt mūsdienās, bet tad atcerējos, ka kādreiz arī dievs bija mīlestība, un savukārt visstiprākā mīlestība bija tieši pret viņu. Gan jau mūsdienu izpratnei nav ne vainas, un eventuāli tas kļūs par tādu umbrella term.
Bet ja par to iekāri, tad lai arī cik ļoti "love is love", bet partnerattiecības cilvēki tomēr veido balstoties uz savu seksualitāti.
peļķe, upe, visādas ūdenskrātuves.
Tīri tehniski man tam nav pierādījumu, bet caurmērā stāsts pēdējos 100 gadus ir šāds: cilvēki iemīlas, apprecas, un teorētiski dzīvo mīlošās, bet seksuāli arī ekskluzīvās attiecībās. Šis stāsts nu jau ir diezgan nopietni iedragāts, bet ne tik ļoti, lai cilvēkiem vairumā gadījumu rastos jautājumi, ko konkrētā situācijā nozīmē “mīlestība”.
Cita starpā, joprojām dziesmas par “mīlestību” apcer skaistumu, acis, gaitu un citus fiziskus atribūtus, retāk interesantas sarunas un dvēseļu radniecību.
Tā! Man arī kaut kas tagad jādzēš?
Nē, nekas jau vēl nav noticis, viss chill
man liekas, ka tās ir dziesmas par iemīlēšanos, nevis mīlestību. vēl viens koncepts, ko es īsti nesaprotu.
"I'd rather talk to you about books and shit than suck your dick while being filmed" neizklausās pēc klubu hīta anytime soon
Šis būtu lielisks grāvējs kāzu viesībām piecos no rīta.
Un "a fart is not that big a deal, just talk more Kant, and love is real"
budisti mīl visu, kas kustās
Un ja nekustas tad iekustina |
|
|