Marts 1., 2020
| 09:50
|
Comments:
Vārdam "mīlestība" ir īpatnējas konotācijas. Varētu teikt mūsdienās, bet tad atcerējos, ka kādreiz arī dievs bija mīlestība, un savukārt visstiprākā mīlestība bija tieši pret viņu. Gan jau mūsdienu izpratnei nav ne vainas, un eventuāli tas kļūs par tādu umbrella term.
Bet ja par to iekāri, tad lai arī cik ļoti "love is love", bet partnerattiecības cilvēki tomēr veido balstoties uz savu seksualitāti.
peļķe, upe, visādas ūdenskrātuves.
Tīri tehniski man tam nav pierādījumu, bet caurmērā stāsts pēdējos 100 gadus ir šāds: cilvēki iemīlas, apprecas, un teorētiski dzīvo mīlošās, bet seksuāli arī ekskluzīvās attiecībās. Šis stāsts nu jau ir diezgan nopietni iedragāts, bet ne tik ļoti, lai cilvēkiem vairumā gadījumu rastos jautājumi, ko konkrētā situācijā nozīmē “mīlestība”.
Cita starpā, joprojām dziesmas par “mīlestību” apcer skaistumu, acis, gaitu un citus fiziskus atribūtus, retāk interesantas sarunas un dvēseļu radniecību.
Tā! Man arī kaut kas tagad jādzēš?
Nē, nekas jau vēl nav noticis, viss chill
man liekas, ka tās ir dziesmas par iemīlēšanos, nevis mīlestību. vēl viens koncepts, ko es īsti nesaprotu.
"I'd rather talk to you about books and shit than suck your dick while being filmed" neizklausās pēc klubu hīta anytime soon
Šis būtu lielisks grāvējs kāzu viesībām piecos no rīta.
Un "a fart is not that big a deal, just talk more Kant, and love is real" |
|
|
|
Sviesta Ciba |