Tīri tehniski man tam nav pierādījumu, bet caurmērā stāsts pēdējos 100 gadus ir šāds: cilvēki iemīlas, apprecas, un teorētiski dzīvo mīlošās, bet seksuāli arī ekskluzīvās attiecībās. Šis stāsts nu jau ir diezgan nopietni iedragāts, bet ne tik ļoti, lai cilvēkiem vairumā gadījumu rastos jautājumi, ko konkrētā situācijā nozīmē “mīlestība”.

Cita starpā, joprojām dziesmas par “mīlestību” apcer skaistumu, acis, gaitu un citus fiziskus atribūtus, retāk interesantas sarunas un dvēseļu radniecību.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tā! Man arī kaut kas tagad jādzēš?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nē, nekas jau vēl nav noticis, viss chill

(Reply to this) (Parent)

man liekas, ka tās ir dziesmas par iemīlēšanos, nevis mīlestību. vēl viens koncepts, ko es īsti nesaprotu.

(Reply to this) (Parent)

"I'd rather talk to you about books and shit than suck your dick while being filmed" neizklausās pēc klubu hīta anytime soon

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Šis būtu lielisks grāvējs kāzu viesībām piecos no rīta.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Un "a fart is not that big a deal, just talk more Kant, and love is real"

(Reply to this) (Parent)