sense of proportion |
[Nov. 10th, 2010|05:38 pm] |
Es domāju, ka LV problēma ir tā, ka vienka kafejnīca, kas pārmaiņas pēc izskatās cilvēcīgi, tiek pasludināta gandrīz vai par elegances etalōnu, restorāni, kas pārmaiņas pēc pasniedz normālu ēdienu (par high-end izcilību varētu strīdēties), tiek promotēti kā Latvijas ekselentākās ēstuves, uzņēmumi, kas pārmaiņas pēc taisa normālas lietiņas, tiek tiražēti priekšā un pakaļā kā nez kādi ultraprogresīvie veiksmes stāsti. u.t.t., u.tjp. Lai gan pa lielam nekas īpašs tas nav. Pareizāk sakot - nekam īpašam tam nevajadzētu būt. Nonākot jebkurā civilizētā valstī var redzēt, ka tādi emīli gustavi, stenderi, kafejnīcas-lasītavas u.tml. ir parasta ikdienišķa ierindas normalitāte, kurpretī LV ikkatra šāda aktivitāte, kas tapusi ar nedaudz lielāku personiskās iesaistītības un atbildības piešprici naudas taisīšanas darbībai, nez kāpēc kļūst par preses karsto topiku, visādu apbalvojumu un zelta pedāļu šortlisti etc. Protams, uz to linoleja-plastmasas-"izpārdošana" fōna varbūt arī ir kur aci piesiet, bet, publiskot to kā kko superīpašu un superglaunu jebkur ārpus LV tā kā nedaudz neērti paliek, jo pa lielam nekāda baigā medžika jau tur nav.
es nezinu, kā to sauc, par 'pārspīlēšanu', sūdīgu mēroga izjūtu vai? ne tikai pozitīvajā virzienā, bet arī negatīvajā - kad lietām, kuras būtu jāliek mierā, lai vēl - pēc tautas dziesmas vārdiem - paaugas, pirms otrreiz ciemā ar gredzentiņu lūkoties braukt, letiņi norej un nobradā, lai nekas tur vēl 100 gadus nafig neaugtu. |
|
|
Comments: |
Es domāju, ka daļēji tas ir viens no uzņēmējdarbības - klientūras mijiedarbības elementiem, kas, varbūt, zināmā mērā veido "conspicuous leisure" platformu. Tāda kā vispārēja tendence uz elitismu. Kaut kur lasīju, ka "elitism is maintained by shitfing the boundaries", tad nu, iespējams, ka šī apsēstība ar izcilības birku karināšanu arī ir centieni uzturēt kaut kādu (t.i. iluzoru) elitismu.
arī, jā. man godīgsakot šķiet atkal, ka pie vainas varētu būt pārprasts 90' mantojums, ka uzņēmējdarbība ir tikai starpposms, kā tikt pie lielā piķa vēlams īsā laikā, tb., neredzot, ka tas var būt arī plezīrs, dzīvesveids, vēlme sniegt sabiedrībai kādu vajadzīgu paklpojumu vai padarīt citiem pieejamu kādu savu īpašo spēju/talantu, nu, hrestomātiskais grieķijas mazo kafūžup piemērs, kur īpašnieks lielākoties sit dambreti ar vietējiem drugāniem un maina darba laiku pēc saviem ieskatiem. attiecīgi, ja kāds iz uradījis kko personalizētāku nekā ieņēmumu-izdevumu tabula, tad tas šķiet kaut kas wooooow
kaukātā
Viens otru neizslēdz un labi atbilst individuālisma svinēšanai :)
bez ieņēmumu-izdevumu tabulas arī hrestomātiskie piemēri no turienes, kur zāle allažiņ zaļāka, neiet cauri.
| From: | svens |
Date: | November 11th, 2010 - 11:06 am |
---|
| | | (Link) |
|
Jā, īpaši skaisti tas izklausās tad, kad runa ir par grāmatu tirdziņiem. | |