Jau kopš izlasīju šos komentārus no kāda anonīmā, bet nebija laika atbildēt, jo īpaši kolapstredā.

Tā jūsu apmātība ar ideju, ka mūslaiku kreisie sūtīs cilvēkus gulagā, ir tik uzkrītoša, ka taisni vai jādomā, ka pats tā vien sapņojat kādu tur aizsūtīt pirmais.

Vispār, kopumā ir neizprotams cibas konservatīvā spārna (gnidr., krišj, heda) absolūtais un regulārais sašutums par visu, kas notiek apkārt (viņi, šķiet, tiešām dzīvo nākamās Sibīrijas gaidās) tā vietā, lai savās vērtībās rastu mieru un stabilitāti (kam tās, manuprāt, ir paredzētas). Brīvvalsts diplomāts Ludvigs Sēja savos pierakstos no 41. gada un tālākām PSRS pārestībām, kurās viņu izvazāja pa visu Austrumeiropu, ir mierīgs, runā par skumjām par pazaudēto ģimeni, cenšas saglabāt veselību un atzīst, ka ir svarīgi nepazaudēt ticību labajam cilvēkā. Cibas tradicionālisti te izklausās tādi, kuri paši pie pirmās izdevības ies kādam iekraut pa seju, lai nedabūtu pirmie. Varu kļūdīties.
---
Respektīvi, laikā, kad manis minētie lietotāji izjūt totalitārisma trauksmi, es tomēr no viņu dienasgrāmatām sagaidītu kaut kādu pašanalīzi, pārdomas par savu rīcību un dzīves vadīšanu potenciāli bīstamos apstākļos. Pagaidām no viņiem lasāma tikai konstanta sūdzēšanās par apkārtnotiekošo un ļauno meklēšana it visā, it kā tas kaut kā varētu palīdzēt. Nē, vecīt, vienīgais, kā vari palīdzēt ārprāta apstākļos, ir izdomāt, kas ir svarīgi pašam un kā to izpildīt.

Pirmkārt derētu uzzināt ko tad tu uzskatītu par adekvātu rīcību 'normālam cilvēkam', kas jūt kārtējās tirānijas tuvošanos.

Otrkārt. Tas kā ar čīkstēšanu vien nav pietiekoši es pilnībā piekrītu. Ja ilgi tā dzīvosim, tad varēsim atkal čīkstēt virtuvēs, izmantojot kodētu valodu un lasot samizdatu. Ko un kā darīt man pašam šobrīd grūti saprast. Nebūtu vispār slikts kāds cibas ļauno nacīšu un konservaķagu saiets, kur par to padomāt.

Treškārt sentimentāli truismi par to kā vajag vispirms sevi pašu savest kārtībā un būt kā Budam ir tukšvārdība. To var attiecināt uz jebkuras pārliecības un dzīves gājuma cilvēku. Bez maz vai čanelē J.Pētersonu. Clean ur rooom 'n wash yo ass, buko.

Nedomāju, ka kāds no 'mūsējiem' aktīvi gribētu kraut kādam pa seju, bet ja lietas nonāks līdz kam līdzīgam kā bija manu vecvecāku laikos, tad pilnīgi noteikti centīšos piedalīties kraušanas operācijās. Nedomāju, ka tā ir pārāk neiecietīga vai agresīva nostāja. Cīņa par brīvību ir primāra, viss pārējais var eskistēt tikai tad, kad tā ir nodrošināta.
Nē, tas nenozīmē, ka uzskatu pašreizējo feikdemokrātisko oligarhiju par brīvības etalonu, bet aktīva transnacionāla cenzūras un agresīvas ideoloģiskas propagandas kampaņa ir droša pazīme, ka pat šī uzščerbnā demokrātija ir apdraudēta un vēlas iet totalitārisma ceļu. Šādas tendences neapstājas kaut kādā fāzē, tās tikai kāpinās līdz tiek sasniegta totāla kontrole.
Ko tad? Par to nerunāt, kamēr neesi pareizi atradis savu čī un ievedis mājā fenšui?