Comments: |
Es neesmu vēl izlasījusi līdz galam wait but why, tāpēc vēlēšos pie šī atgriezties, bet mana pirmā doma. Wouldn't we put ourselves at even greater risk of various mental disorders? Considering we haven't fully mapped out how they arise or how to treat them?
Ja sistēmā ir jauna funkcionalitāte, tad, protams, ir jauni veidi kā kaut kam nestrādāt.
Īsti neredzu, kāpēc lai tas pasliktinātu jau esošo slimību risku, do tell?
Ja cilvēks ar jau eksistējošu šādu slimību dalās pieredzē ar kādu citu, var gadīties, ka tas nojauc pasaules uztveri iepriekš veselajam. Vēl lielāks risks būtu, ja tam veselajam pastāv nosliece uz šo pašu problēmu, kura nav izpaudusies esošajos dzīves apstākļos.
Es vēljoprojām neesmu izlasījusi to garo butwhy rakstu, bet man ir visādi intuitions about how this could potentially go wrong. Piemēram body ownership sajūta, kā piemēram rubber hand illusion parāda, izjūta par to, kas ir vai nav daļa no tava ķermeņa, ir pārrakstāma. Man šķiet, ja mēs liekam klāt signālus un pieredzes that have not originated somewhere in the body (have not been processed by the senses) but are "uploaded", var nojukt sense or reality, sense of being embodied, belief formation processes. Ja tiešām psihoze ir saistīta ar traucējumiem tajā, kā smadzenes atbild uz violations of expectations vai arī cik viegli izveido jaunus prior beliefs balstoties uz limited evidence, tad man šķiet kaut kāda totāli jauna sistēma, kas regulāri uploado informāciju veidos, kuri nav expected by the rest of the pathways and how they normally communicate, var šos procesus disturbot.
Vēl arī, man šķiet ir ļoti liela atšķirība skatīties uz kāda pieredzi no malas un piedzīvot empātisku reakciju fully knowing that you are a separate entity vs simulēt šo pieredzi savās smadzenēs aktivizējot tos pašus pathways in the exact same patterns. Jo pēdejā gadījumā for all intents and purposes you are telling your brain that it is actually happening to you. Un tas var radīt visādas problēmas ar tavu autobiogrāfisko sense of self in the process of trying to make sense of your life experiences and generating expectations for the future; intrusive thoughts, intrusive memories, PTSD. Ja ir iespēja neirobežoti stimulēt savas smadzenes konkrētos veidos un pieredzēt extremely rewarding states, that can lead to addictions, escapism utt.
Par šo visu domājot man rodas tik liela pretestība, it is hard enough to deal with the brain as it is, and we haven't even fully understood how and why things go wrong and how to actually deal with being a conscious self-aware animal that is in so many ways removed from the environment and experiences that it is evolutionarily designed to have.
prātīgi ar pieslēgšanos.
Pieslēgties koncerta izpildītājam? Sajust, kā šim šausmās dreb kājas un apzināties visas septiņdesmit kļūdas, ko šis pielaidis (kuras normāli skatītāji nepamana vai arī domā, ka "tā jābūt"). Sajust, cik ļoti viņam ir apriebusies tūkstošo reizi izpildītā dziesma? Not a good idea.
Vai arī pieslēgties bosam sapulcē un uzzināt, ka visa nodaļa saņems prēmijas, bet tu ne sūda.
Publiskās performancēs jau tagad zināma konfidence ir vajadzīga, tad būs vēl svarīgāka...
Saprast pavisam ne noteikti nozīmē attaisnot, where do you get this from?
Thanks, skaidrs. Tiesa gan, stipri šaubos, ka tas ir patiess apgalvojums.
Pēc loģikas tā tam arī būtu jābūt, jo iejūtoties, teiksim, džihādista ādā, tu saprastu to pašu ko džihādists - ka džihāds ir labs un vajadzīgs.
Man šķiet, ka tā nevajadzētu būt. Tā tehnika jau neaizvieto vienu smadzenu saturu ar citu, tā tikai kaut kādā mērā varbūt varētu ļaut padarīt "apskatāmu" šo citu saturu, kā pilna spektra filmu (experience recording).
Es Tevis pieminētajā gadījumā drīzāk sagaidītu vai nu nepatiku un novēršanos (ja ieraksts ir "sekls"), vai dziļu nepatiku un kognitīvo disonansi pārāk lielo atšķirību dēļ (ja tas ir "dziļš" un immediately pieejams apzinātā līmenī), nevis to, ka pie šādas informācijas pieejamības mēs kļūtu par džihādistiem.
Bet mēs jau it kā apskatām potenciālo situāciju, kur divas vai vairākas apziņas tiek savienotas tā, ka neviena no tām nav hierarhijā augstāk par kādu citu. Vai varbūt tomēr tici tam, ka pastāv absolūta patiesība un cilvēki vienkārši atrodas dažādā attālumā no tās izpratnes, līdz ar to izprotošakās apziņas ņems virsroku un radīsies dabiska hierarhija starp gudrākajām un ne tik gudrajām? Te būtu interesanti ar veco labo Bēthovens vs Bībers vs relatīvisms problēmu.;)
Neredzu šeit sakaru ar relatīvismu vai hierarhiju; visu manis teikto var pagriezt par 180 grādiem un attiecināt uz džihādistu, kuram tiek šādā veidā prezentēts klasiska Rietumu liberāļa vai, piem., ateistiska tehnokrāta-hiperkapitālista smadzeņu saturs. Runa ir par to, ka šī tehnoloģija (pieņemu, ka gedymin runā par to pašu, par ko es), visticamāk, neļauj veidot prātu konglomerātus vai spieta saprātus (pārāk maza "šinas" platuma un ierobežota plasticitātes izmaiņu ātruma dēļ), līdz ar to tur nav runas par divu smadzeņu saturu homogēnu savienošanu. Par to, kā izskatītos situācija, kur šāds manvers ir kļuvis iespējams, es pagaidām īsti neapņemos spriest, jo vienīgie dati, uz ko varu atsaukties, ir fikcionāli tādu tehnoloģiju attēlojumi.
interesantas idejas. veel var domaat par fenomenu, kaa evoluucijas gaitaa savienojoties konkreetaam lietaam tiek radiits/manifesteejas kas pavisam jauns, kas paarspeej lietu summu - shkjiet tam bija termins? piemeeram savienojoties uudenjradim un skaabeklim rodas uudens, kas ir pavisam citas kvalitaates un veida kaa pashas molekulas. kas notiks, kad kopaa sasleegsies daudz praatu? bet vispaar veel neesmu izlasiijusi rakstu
| |