Es neesmu vēl izlasījusi līdz galam wait but why, tāpēc vēlēšos pie šī atgriezties, bet mana pirmā doma. Wouldn't we put ourselves at even greater risk of various mental disorders? Considering we haven't fully mapped out how they arise or how to treat them?

(Reply to this) (Thread)

Ja sistēmā ir jauna funkcionalitāte, tad, protams, ir jauni veidi kā kaut kam nestrādāt.

Īsti neredzu, kāpēc lai tas pasliktinātu jau esošo slimību risku, do tell?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja cilvēks ar jau eksistējošu šādu slimību dalās pieredzē ar kādu citu, var gadīties, ka tas nojauc pasaules uztveri iepriekš veselajam. Vēl lielāks risks būtu, ja tam veselajam pastāv nosliece uz šo pašu problēmu, kura nav izpaudusies esošajos dzīves apstākļos.

(Reply to this) (Parent)

Es vēljoprojām neesmu izlasījusi to garo butwhy rakstu, bet man ir visādi intuitions about how this could potentially go wrong. Piemēram body ownership sajūta, kā piemēram rubber hand illusion parāda, izjūta par to, kas ir vai nav daļa no tava ķermeņa, ir pārrakstāma. Man šķiet, ja mēs liekam klāt signālus un pieredzes that have not originated somewhere in the body (have not been processed by the senses) but are "uploaded", var nojukt sense or reality, sense of being embodied, belief formation processes. Ja tiešām psihoze ir saistīta ar traucējumiem tajā, kā smadzenes atbild uz violations of expectations vai arī cik viegli izveido jaunus prior beliefs balstoties uz limited evidence, tad man šķiet kaut kāda totāli jauna sistēma, kas regulāri uploado informāciju veidos, kuri nav expected by the rest of the pathways and how they normally communicate, var šos procesus disturbot.

(Reply to this) (Parent)

Vēl arī, man šķiet ir ļoti liela atšķirība skatīties uz kāda pieredzi no malas un piedzīvot empātisku reakciju fully knowing that you are a separate entity vs simulēt šo pieredzi savās smadzenēs aktivizējot tos pašus pathways in the exact same patterns. Jo pēdejā gadījumā for all intents and purposes you are telling your brain that it is actually happening to you. Un tas var radīt visādas problēmas ar tavu autobiogrāfisko sense of self in the process of trying to make sense of your life experiences and generating expectations for the future; intrusive thoughts, intrusive memories, PTSD. Ja ir iespēja neirobežoti stimulēt savas smadzenes konkrētos veidos un pieredzēt extremely rewarding states, that can lead to addictions, escapism utt.

Par šo visu domājot man rodas tik liela pretestība, it is hard enough to deal with the brain as it is, and we haven't even fully understood how and why things go wrong and how to actually deal with being a conscious self-aware animal that is in so many ways removed from the environment and experiences that it is evolutionarily designed to have.

(Reply to this) (Parent)