Vakar mums atskrēja Jancītis (horošije ljudji, podobraļi, obogreļi...)

Daudz, daudz sievišķa mūžā smagu Naidželu jāpārstaipa lai beigu galos, visdziļākajā atvieglojumā, pieglaustos pie Jāncīša, viegla kā pūciņas, sļehka grīļīgā pleca un nosēktu :"Lai gan visu mūžu meklēts, bet jūs nest ir tīrā bauda, ku man IMPONĒ (te atsevišķs õpja stāsts par brodvejiešiem, kas gar vērmaņdārzu kursējuši)jūsu elegantais bezsvars, hohohõ!"

Bet, kas attiecas uz Tevi, vikings , tad esmu Tev sagatavojusi uzskates materiālus lekcijā "Viegls, ērti saliekams PAKARAMAIS un tā nozīmes skaidrojums jūras vilku leksikā" un pirms Tu ar to neiepazīsies,vari vieglu sirdi norakstīt Naidželu zaudējumos!

Nākamais jautājums, mani satrauc manas asiņainās un ar dažādiem dārzeņiem saistītās fantāzijas kaimiņu urbēju sakarā. Vai māju var būvēt līdz bezgalībai, vai tiešām nekur kvartālā nedzīvo neviens snaipers, vai drīkstu raidīt viņiem Simorona sējumiņus vai labāk izvēlēties burkas, vai no tā, ka es izliekusies pa logu kliedzu :"Pidari, bļagj!" ir kāda jēga, vai man pašā plaukumā un beidzot sagaidītajā harmõnijā būtu pāragri jābeidz sava dzīve?