Vispār, diezkas nava, ar tiem ielīdējiem. Mamān Lielvārdsielā arī viens ielīda, pa dienu ielīda un tupēja pagrabā, a pa nakti- nogaidījies un izbadējies sāka šiverēt, iekoda kartupelī un izdzēra õmes brāļa alu (pats vainīgs, ka drošvien 75tajā uz sudrabkāzām iegādāto alu pagrabā glabā), gan jau ka piečurāja kādas "AVENES-86", bet to pēc tam redzēs, un tad pārgāja uz bēniņiem, kur gan lupatas vien, nujā, un antīks, kožusaēsts samta šūpuļzirgs (kas bij sevišķi vēŗtīgs dzimtas mantojums, aiz kam netika izsniegts nevienam bērnam, līdz kamēr šo saēda ķirmji un apsūkāja kodes).
 Ta palicis tāds īdzīgs, un nofenderējis, akal tā nabaga, õmesbrāļa instrumentu kastes. Mūžīgās, uz pagraba laukumiņa allažiņ izliktās, 45tā izmēra sandales (arī laikam no 75tā) gan, laidieviņšnogramstās, atstājis mierā:)
Es jau gan saku, ka lai priecājās, ka gultiņā nenāca blakus, piemēram, pie õmes. Ta gan tie viņas jehovas liecinieki, esatvainojos, apdirstos.