Diapozitīvs

Šī man šķiet visai vērtīga un ievērības cienīga manta Latvijas ekstrēmajā metālā, vairākas spēcīgas pozīcijas:
- progbleķis/postbleķis - interesantas dziesmu struktūras, tekstūras un pieeja Black Metal žanram, kurā
- bik sajūtama augstāka plaukta muzicēšana un kā nu ne, ja te sastopama
- dāma pie mikrofona, kura citā projektā tumšina ~akadēmisko mūziku - Pamirt, kas s man šķiet tāds klausītāju stipri izaicinošs materiāls.
- Pasūtīju 45 apgriezienu plati MÆRE - jādomā, ka visas 23 minūtes pastiprināti priecēs manas ausis un acis :)

Jāturpina atbalstīt vietējos, pērkot plates - kuri nu tās izdevuši.

Plauktā jau ir:
- Oghre -Progressive Sludge Metal - spēcīgi un foršas lirikas!
- Kuba - Ambient Jazz ar roka ietekmi?! Unikāla manta pasaules mērogā.
- Waveforms - kinematogrāfisks Ambient. Kā filmu klausīties.
- Sovvaļnīks - spēcīgs latgaļu roks/metāls ar eksotiskāku piesitienu vietām!

Arī vecāki un ļoti nozīmīgi latviešu sasniegumi:
- Jumprava - Jumprava un
- Pilsēta - abi albumi skan KOLOSĀLI - žēl, ka neizdzīvoja Kalnciema ielas leģendārā plašu ražotne.
- Mikrofons 89 - vērtīga Atmodas liecība ar spēka dziesmām.
- Пульс 2 - Zigmara Liepiņa tā dēvētā Library "žanra" 45rpm plate no Спорт и музыка sērijas - augstas kvalitātes enerģizējoša sintiņmūzika!

"Library" žanrs ir mūzika, kas rakstīta komerciālai lietošanai vai kā foniņam aerobikā, piemēram.
Vairāk info te tā (atstāja daudz labu pēdu mūzikā): https://www.youtube.com/watch?v=KoUmNiq-vcg


Starp citu - Sovvaļnīka platē Napaseitynuots nederēja visas dziesmas, kas pieejamas digitālajās versijās (faili, CD) un tas ir super labi - nosmelti izdedži, attīrīts saturs. Tiesa, varēja vēl kaut ko izņemt - skaņas kvalitāte tikai uzlabotos...
Ne visas plates skan labi un šī, diemžēl, ir viens piemērs tam, ka skaņas kvalitāte ir stipri atkarīga no inženieru roku izliekuma koeficienta un albuma ilguma. Visādi citādi - ļoti labs darbs! Aizmetu grupai mail ar jautājumu, vai CD skan labāk par plati :)


EDIT
Savvaļnieks atbildēja:
[...] tikko ieraudzīju, ka ir arī recenzija par plati un tieši plates māsters ir novērtēts sūdīgi, lai gan kā redzams, to veidoja Baltijas lielākais speciālists - Gints Lundbergs. Tā ka tiešām nezinu, ko ieteikt.

Autors paklausīšoties vēl, pārliecināšoties. Bet nu - gan jau atsaucās uz šo manu recenziju:
https://www.discogs.com/release/11631170-Sovva%C4%BCn%C4%ABks-Napaseitynuots


Heh, uzmetu ausi citiem Ginta Lundberga darbiem.
Problēma iešūta arī citās platēs. Līdz ar vecumu augšējo frekvenču dzirdamība samazinās - tas varētu skaidrot problemātiku?!

Vairākos atzaros tikusi pamanīta mana organizētās kristietības asā kritika. Naids? Nā, pārāk spēcīgs vārds. Vien asa kritika.
Nolēmu uztaisīt maziņu ierakstu, lai paskaidrotu savu pozīciju:

Man ar kristietību ir nulle problēmu, kad to:
- lieto individuāli. Tev nebūs savu pasauli uzspiest citam;
- lieto ģimenē bez dogmatisma un pātagas - audzini bērnu domājošu, nevis akli paklausīgu;
- stāsta tāpat kā pārējās pasakas: morāles pasniegšana caur tēliem, notikumiem;
- lieto kā prizmu ieskatam vēsturē un filozofijā - kā vienu no konstrukcijas skrūvītēm, kas satur kopā Rietumu kultūru;
- atrod salauztie, kuriem tā noder kā glābiņš - sniedz patvērumu un sirdsmieru, piešķir jēgu un gaismu.

Man ar kristietību ir problēmas/neizpratne, kad tās lietotāji: ( uzvedās )

Vakar nākam ar draugu no kvalitatīva piesēdiena bārā.
Kvalitāte izriet no foršām sarunām, kurā otrā ieklausās un ierēc par sevi, sabiedrību, apcer vecuma izraisītas pārmaiņas domāšanā, tolerances un visādu pielaidību augšanu pretējā dzimuma virzienā. Skaisti ir novecot, pagaidām.
Kvalitāte izriet arī no baudītā alus: viena forša ļipiņa un pa virsu sagribējās uzlikt ko tumšu - acis krita uz stautu, jo tie drīz vairs nebūs - diezgan sezonāla lieta. Imperiālais stauts no Rumānijas un laba čigānu dzira, mazliet virs 12°, ko pamanīju vēlāk, jo sliecos pēc garšas, bet dabūju atbildības dziru. To piebeidzām divatā.
Visa cita starpā pastāstīju arī atgadījumu, kad es ar apsarga džemperīti svešā teritorijā tiku noturēts par īsta apsarga kolēģi - ka nospēlēja pašpārliecinātība un apģērbs kā piederības zīme.

Lūk, viņš ar velo atbrauca un, dodoties prom pēc šiem 2 aliņiem jau diezgan uzkundzinātā prātā, pamēģināju to velo. Tas pieder cilvēkam virs 2m garumā - knapi aizsniedzu pedāļus (ar pirkstgaliem) un rāmja ģeometrija man totāli neierasta, tāpēc gaitas ātrumā vēl nestabilāk braucas, nekā parasti, lai gan mans balanss ir diezgan prīmā.

Ejam no bāra ārā un pretim brauc Sašvaldībnieku buss. Nekā neierasta, bet tas braukšanas ātrums... ( ... tālāk ... )

Ego jeb Es ir mazs, sabijies zvērs, kas ar visām varītēm cenšas pieturēties pie konstruētās realitātes, ir gatavs uzbrukt jebkurā laikā.

Tam ir bail pamēģināt psihedēliķi, jo tas pilnībā sagrauj pieņēmumus defaultos.
Tam ir bail atteikties no psihedēliķa - kaņepes, piemēram, jo ķipa tiks aizvērts viens no logiem, kas pasauli rāda citos toņos.
Tam ir bail atmest tabakas pīpēšanu - "Kā tas ir, ko tu tagad darīsi ar savu kruto šķiltavu kolekciju, ķerts esi, vai?"

Studējot juristos, bija arī filozofijas kursi. Es kā izteikti konservartīvs kristietis tolaik būdams, ļoti sašūmējos par apgalvojumiem, kas nesakrīt ar kristietību. Demonstratīvi pametu auditoriju, uz filozofiju negāju. Yup, biju tieši tāds pats idiots kā daudzi citi idioti.
Esmu cilvēks, man arī ir tiesības būt idiotam. ( ... tālāk ... )

Ar smiekliem atceros notikumu darbā:
Skola, no Eiropas puses sadāvināti simtiem Chromebook datori - es tos esmu ar entuziasmu apguvis, ieviesis centralizētu pārvaldību novadā un nodevis vadības grožus tam, kam bija jānodod, pats paturot rūpi tikai par savu skolu. Tiesa, manuprāt, tam būtu jānotiek no pašvaldības puses, ja ne pat no IZM puses, skolām vienkārši veicot administrēšanas pieprasījumus, piemēram, bet tas ir cits stāsts. Lai nu kā - apguvu un ieviesu ar entuziasmu, jo šī ES kustība ir kā reiz tik ļoti Microslopam nepieciešamā konkurence!
Turklāt - ChromeOS ir tik viegla, dzelži tik lēti un var īstenot mācību programu 99% līmenī! Prieks lietot piemērotu instrumentu darbam, nevis sēdēt uz kā pārpūsta un šodien jau lietotājam traucējoša, turklāt - Microsoft produkti izmaksā valstij astronomiskas summas, ko izglītības sektorā, piemēram, varētu nedarīt.
Lūk, brauc Eiropas komiteja pārbaudīt, kā mums ar tiem Chromebook datoriem ir, ja jau tik skaisti iegājušies.

Zvans no pašvaldības izglītības vīra: man esot jānāk uz Skolotāju istabu.
Ieeju - mani tur sagaida un pārsteidz kādu 14 cilvēku ansamblis - pašvaldības cilvēki, IZM cilvēki, EK cilvēki. Iepazīstamies, sapazīstamies un, tā kā angleni protu, norādu, ka tulkot nevajadzēs, visu pats atbildēšu. Un tad arī atbildu. Un, tā kā esmu ļoti negribīgs masku valkātājs, arī šim pasākumam es piegāju dabiski un ar nulle kaut kādu pietāti 'n shit, - kā ir, tā saku, spēlītes nespēlēju - tās man vienaldzīgas.

- Kurš jums ir admins?
- Es?!
- Bet jūs esat Datorsistēmu tehniķis! ( ... tālāk ... )

Rīgas piensaimnieks - aizbridu tur šodien ar domu iečekot vienu dokumentu pie sienas, kuru tiku pamanījis, bet ne līdz galam izpētījis. Foto somu joka pēc paņēmu, bet statīvu nolēmu atstāt mājās, jo šoreiz es izņēmuma kārtā eju tur ar citu mērķi un reizi ceturto... Galā gan izfočēju veselu filmiņu, uzgriežot to no ISO 250 uz 800 (Push 2 taisīšu attīstīšanā) un pievēršoties gaismas spēlēm. Heh, pat kādu neuzietu telpu uzgāju! Lūk, dodos tad uzmest aci dokumentam, tas atrodas Kausēto sieru cehā.

Kausēto sieru ceha meistara telpa, pie sienas piesprausti dokumenti - vienīgie objektā atrodamie un gan jau tikai tāpēc, ka aizmirsti.
Apakšējais dokuments vēsta lauzītā latviešu valodā, citēju:
"AMERIKAI un KRIEVIJAI PRODUKTUS JĀRAŽO NO VIETĒJAS IZĒJVIELAS (SIERS, SVIESTS, KRĒJUMS)"

Kad to ieraudzīju pirmajā bradājumā ziemā, sažņaudzās uzreiz sirds.
Jo sen piefiksēts, ka Dzintars ir degradēts - nekā citādi to nenosauksi. Un te - pie sienas - dokuments. Melns uz balta, kas to visciniskākajā veidā apstiprina. Dokumenti tur datēti ap 2019. gadu - šodien gan jau vēl tālāk produkts atrodas no tā sākuma kvalitātes latiņas, lai panāktu stabilitāti, uzglabāšanas termiņu, lieko fosfātu svaru un atdarinātu oriģinālo garšu... (vajadzētu pārbaudīt, vai atrodama recepte un imfo par lietotajām piedevām tolaik).

Kur Latvietis var nopirkt kausēto sieriņu Dzintars no vietējās produkcijas - jābrauc pie abiem globālajiem šodienas pidarasiem? Vai tas bizness šiem vēl vispār pastāv, pārvācoties uz Rīgas piena kombinātu + Valmieras pienu, ieejot UA/RU kariņa ērā? Vai latvietis var nopirkt mazāk sačakarētu sieriņu Rīgas piena kombināta veikalā kādā? Eksistē tādi?
Šī brīža iterācija nav ēdama - piebāzta pilna ar nEzālēm un šķiņķa pulveriem ar sojas alergēniem - fake 'n gay. Tāpēc arī nepērku gandrīz nemaz vairs - paldies, bet nē - paldies, paši ēdat uz veselību :) Labāk nopirkt tikpat sačakarētu kaimiņa produktu, jo maksā 2x lētāk un tā kvalitātes atšķirība čista nav 2x... Žēl, ka jau kādu laiku nestrādā Latvijas nacionālā Digitālā bibliotēka. Būtu nočekojis, vai nav pieejama padomijas recepte Industriālā mantojuma sadaļā, salīdzināt to ar šodienas. Jo kaut kur uzieta info, ka kādreiz garšu stiprināja, pievienojot mazliet cietā siera! Tiesa, iespējams, ka laboratorijās radītās piedevas tika lietotas arī tolaik un vienkārši to nerakstīja uz paciņām kā šodien, palicis, iespējams, vēstures aizkulisēs.

Vai kapitālisms citādi nemāk kā sagandēt, izspiest?
Sistēmas ideja nav pretrunā ar cienījamu un godājamu produktu, kuru lolotu ilgtermiņā, bet reāli dabā lielie koncerni šo spēli nespēlē un mazie - pārdodas. Ja Piensaimnieks bija relatīvi boutique, tad Food Union ir pavisam tālu no tā, attiecīgi arī produktā atspoguļojas. Tas pats ar Laima.

Apdāvinātajiem norādu: cepiens nevis par E burtiem, bet gan par vietējā produkta novirzīšanu eksportam, pašiem barojoties ar nez ko! Pieminētie E ir vien papildus sedziņa.

Dokumentu nočekoju, neatradu tur ko baisi interesantu ārpus jau iepriekš fotofiksētās diskriminācijas. Liste ar pārtikas piedevām dažādai produkcijai ar visvisādām un diapazonā diezgan striktām produktu sildīšanas temperatūrām.
Izstaigāju vēlreiz laboratoriju stāvu, boksus, baktēriju audzētavas... Visi dokumenti rūpīgi salasīti, parūpējušies par savu komercnoslēpumu. Daļēji, hehe.


P.S.
Objektā forša akustika - reku pagājušajā apmeklējumā izklaidējos, bik pavingrinot rīkli ziemā. Tiesa, šodien labākas akustikas telpu uzgāju laboratoriju spārnā - var Dark Ambient/Industrial ražot, skaņa tur kādas 3s gaisā karājas! Video redzamajā pakošanas (vai kūpināšanas) cehā (vadoties pēc norādēm uz strāvas sadales kastēm) skaņa īsāku laiku karājās.

Šamanisms pamestā fabrīķī

P.P.S.
Citēto dokumentu var skaidrot arī šādi: http://klab.lv/users/disfigurator/219602.html?thread=878290#t878290

https://www.youtube.com/watch?v=YYvaWG620GU

ASV domāšanas vājības uz paplātes: binārs pasaules skatījums, vainošana un drāma tā vietā, lai ielūkotos sociālajos un ekonomiskajos trendos un veiktu masīvu aptauju. Tiek meklēti vainīgie tajā, ka, redz, tauta mazāk nodzeras, kas ir ārkārtīgi slikti un kuru sodīsim? :D

Lai gan realitāte (kuru tur par laimi arī daļēji apskata):
- ekonomiski grūtāk atļauties;
- pieaugošā pro-veselības kustība;
- sliktie piemēri ģimenēs;
- izpratnes sekmēšana, ka etanols ir narkotika un, ka ne visi grib atbilst narkomāna definīcijai;
- tirdzniecības ierobežojumi;
- preference;
- konkurence.

Kāpēc dzert, ja var uzpīpēt - realizēt savas tiesības apsisties, just produktīvāku kaifu un nemaksāt par to tik skarbu cenu ar savu veselību? Etanols spēcīgi degradē ķermeni un prātu ilgtermiņā, lietojot to bieži. Šķīdinātājs izšķīdina, pārvērš šļurā. Kas ir bieži - to vērtēt katram pašam, esam pieauguši cilvēki, kas uzņemas atbildību par savu rīcību.

Vakar, vācot ziemas putekļu segu nost no savas depresijas (jeb ielaistā bardaka kārtošana), atcerējos to enerģijas stāvokli, kāds man bija ap gadiem 25, kad vienkārši atvaļinājumā pēc Silent Hill 2 iziešanas sēdos uz velo miesu izkustināt: Rīga - Sigulda - Rīga. Līdz ar rītausmu atpakaļ un tad gulēt, nobaudīt kārtīgi brīvību pēc bērnības svaigā gaisa elpošanas laikā, kurā mašīnas neeksistē: guļ savu īpašnieku apskautas...

Sūcu grīdu un iekšējā balss uzdod jautājumu: kur man tā enerģija radās, ņemot vērā, ka bez velo īsti sporta nav? Gribas vēl sajust to spirgto gaisu sevī, to reibinošo dzīvības sulu. Skriet kā bērnam, ņirgājoties par savu astmu.
Lai gan man vecums krietni pieklājīgāks šodien, tā enerģija gan jau nekur nav zudusi, derētu par to pārliecināties + naudu ievērojami ietaupīt. Un, kas zina, tas ~1500Hz tinīts arī moš pieklusīs, jo tiks no organisma mēnešu divu laikā izvadīti visi kaņepes metabolāti, varēs izvērtēt un salīdzināties. Moš būs tā, ka: ko masīva bonga ķega deva, to atturība noņems moš most.
Vien impulsus jāvaktē, jāpasmaida par tiem, esmu cilvēks :)

Atcerējos! ( ... tālāk ... )