šodiena ir daudz labāka, tiesa. visas pēdējās dienas ļoti daudz skatos vesa andersona filmas, jo mēģinu uzrakstīt par viņu eseju, un tās filmas ir tik ļoti atsvešinātas no kaut kādas +/- objektīvas realitātes, ja tāda vispār eksistē, ka andersona pārdozēšana rada tādu ļoti jocīgu stāvokli, kad viss liekas ļoti nopietns, nozīmīgs un svarīgs. tikko ar mat un smukkaimiņu skatījāmies popmūzikas klipus un diskutējām, kurš teorētiķis būtu vislabāk piemērots popkultūras analīzei un what would Foucault say about this, mazliet sabojāta dzīves uztvere un tā. laikam arī man pienācis midterms laiks, bet kaut kā vairs par to nevar pat satraukties.
un vakarā, kad bija jau kārtīgi satumsis, atstāju mat pieskatīt manu mitekli un devos pariteņot pa rajonu. tāda mērena migla, mitrs gaiss un tumsa, un visnotaļ silts. ideāls laiks vakara izbraucienam.
un vispār, manuprāt, pienācis laiks kaut ko fundamentāli mainīt. kopš man vairs nav regulāra darba, tikt ārā no rajona palicis grūtāk, bet ar mērenu piepūli būtu iespējams to mainīt.
viss būs ļoti, ļoti labi. no otras puses, es pirmīt gulēju gultā un izlikos par beigtu zivi. un tad mēs ar mat tēlojām ūdenszāles, un tagad mēs godīgi un prātīgi mācāmies. tāda, lūk, to jauno akadēmiķu dzīve.