šodiena ir daudz labāka, tiesa. visas pēdējās dienas ļoti daudz skatos vesa andersona filmas, jo mēģinu uzrakstīt par viņu eseju, un tās filmas ir tik ļoti atsvešinātas no kaut kādas +/- objektīvas realitātes, ja tāda vispār eksistē, ka andersona pārdozēšana rada tādu ļoti jocīgu stāvokli, kad viss liekas ļoti nopietns, nozīmīgs un svarīgs. tikko ar mat un smukkaimiņu skatījāmies popmūzikas klipus un diskutējām, kurš teorētiķis būtu vislabāk piemērots popkultūras analīzei un what would Foucault say about this, mazliet sabojāta dzīves uztvere un tā. laikam arī man pienācis midterms laiks, bet kaut kā vairs par to nevar pat satraukties.