nav jau arī tā, ka vislaik ir drāmas un tā. šorīt, piemēram, pamodos un atklāju, ka uz matrača istabas vidū guļ mat., nu labi, nav jau arī tā, ka viņš tur pa kluso iesnīkoja, mums tā bija sarunāts, bet vienalga jocīgi. tik vien kā tas, ka viss, tiešām viss atgādina par R., kaut vai tas, ka mat. bija paņēmis līdzi savu ziloni, ko es viņam atvedu no Rīgas narveseniem. un tās narvesenu uzlīmes es dabūju no R., kādas 60 vienā reizē, un tā nu mēs pēdējā tikšanās reizē Melnajā kaķī augusta beigās līmējām uzlīmes tajās kartiņās, un tā nu es tiku pie zebras, bet mat. pie ziloņa.
tā jau viss labi, vispār nē, nu, normāli. tā, kā varētu šādās reizēs iztēloties. mācos nīderlandiešu valodu, brauksim ar rub. ekskursijā svētdien, jo man beidzot pieleca, ka NL nav tikai Amsterdama un ka vispār cilvēki ārpus Amst un Hārlemas varētu būt jaukāki.
un vēl mums šovakar būs romantiskās vakariņas vol. 2, šoreiz es gatavošu, haha.

bet vispār es vislaik skatos Heroes un klausos A-Eiropu. nezinu, ko tas nozīmē, tiesa.