milzīga pateicība. par to, ka ārā pasakaina pirms-lietus gaisma, par to, ka grāmata brīnišķīga, par to, ka markuss uztaisīja superīgus salātus, tak kaut vai par to, ka man ir smieklīgi garas kājas un ka atradu ļoti labu kafiju.
reizēm vienkārši pēkšņi pielec, cik man (un maniem draugiem, un radiem, un parējiem) ir superīgas dzīves vispār.
pērkons. un ārprātīgi gribu augustu, gribu.. iet. tāda kā nepieciešamība attīrīties, nokasīt lieko.
es laikam esmu viens no ekspresīvākajiem cilvēkiem, ko pati zinu. tāda mazliet zeltazivtiņas dzīve - neko daudz neatceroties, viss liekas jauns, nebijis un iespaidīgs. viss kā pirmoreiz, viss aizrauj un iespaido. un viss ir jāsaka, viss ir jāizpauž. par to.. nu, par to arī paldies. ka nemāku melot, nemāku izlikties, nemāku plānot un shēmot. ka viss ir uz sejas izlasāms, un ka viss ir tiešs un atklāts.
За эти слезы чистые,как снег спасибо/За миллиарды человек спасибо.