atgriešanās
esmu mājās - beidzot. tieši pirms divām nedēļām viss sākās, un esmu pārliecināta, ka atgriezos savādāka, nekā aizgāju. stāsti ir daudz, notikumi arī. aizvadīt 80 cilvēku baru uz Aglonu nemaz nav tik viegli, it sevišķi, ja 3 dienas pirms iziešanas notiek lielas pārmaiņas un 1/4 grupas ir pavecas sievietes. viņas burtiski izēda no grupas 6 čaļus, ai, ku žēl. iespaidu pilna galva, tik tiešām.
bet ne jau to es gribēju teikt. patiesībā es gribēju pabļaustīties, cik ļoti laimīga esmu, jo aizgāju viena, bet nu jau man jādomā par diviem [nē, neesmu stāvoklī :)]. rīt mums ir pirmais ārpus Aglonas randiņš. tad, kad viss sākās, man bija skaidra galva un saprātīga domāšana, bet tagad ar katru brīdi, liekas, arvien vairāk viņa sāk pietrūkt. dzīvosim, redzēsim, kā būs, bet pagaidām ir tauriņi vēderā un pārliecība, ka viņš vismaz nav gejs. reizēm ar to ir gana