man šodien uzdāvināja kladi ar Degā dejotājām uz vāka, jau ierakstīju savus pirmos saltos melus uz tā papīra. apsolīju sev, ka kādreiz dzīvošu kārtīgāk, man būs liels miteklis, kas ieturēts minimālisma labākajās tradīcijās, pie sienas gan būs kāda kultūrista bilde, mājā būs daudz, daudz logi un mājai būs divi stāvi, kurus savienos vītņkāpnes, uz galdiem stāvēs puķes, un virtuve būs atsevišķa telpa. jā, un vēl man būs daudz suņu, kuri dzīvos ārā. katru pēcpusdienu es rāmi dzeršu kafiju ar pienu no lielas, lielas krūzes, jo tās mazās tasītes man riebjas, un sēdēšu uz balkona, rāmi vērojot pēcpusdienas ēnas. bet šodien mans trakais tētis pasūtināja eskavatoru, kurš izraka mūsu dārzā bedri, kurā varbūt šovasar uztaps baseins, jā, jā, draudziņ, tu tiešām varēsi nākt pie manis peldēties, tiesa, tagad mūsu dārzs ir viena vienīga smilškaste, varu iet un spēlēties. un man tiešām patika Kusturicas koncerts, bet šis ir kārtējais piektdienas vakars, kad manī nogurums līst pāri malām.