mēs varam beidzot parunāt par būtisko?
kaut kā pēc šī sapņu vīkenda esmu atsākusi klausīties Bobu Dilanu, ko nebiju darījusi kādu laiku. joprojām izrādās, ka Desire ir mans viņa mīļākais albums - nu, kā albums, kā viena vienība, man ļoti patīk tas, kā šajā albumā ir tie viņa 60to gadu metaforiskie mīti un stāsti, bet daudz, daudz mistiskāki, ne tik.. politiski stilīgi.
un kuri ir jūsu mīļākie Dilana albumi?