šodien man bija četru+ stundu sapulce, kur visu laiku jokojām par to, ka A. tūlīt, tūlīt jādzemdē un kāds lielisks opening ceremony stāsts tas gan būtu: sēžam sapulcē, līdz viena no mums dzemdē.
metot jokus pie malas, tiesa, aina tik skaista vairs nerādās. tāpēc es tikko pusstundas laikā dabūju mums mašīnu, lai brauktu roadtripā rundāle - Lietuvas meži - krustvecāki - Daugavpils - mājas, jo reasons and things, un man ir ļoti jāizvēdina galva, jo ir tāda sajūta, ka man ir atkal jāpārbīda kaut kādi faking kalni, un ir šausmīgi daudz mazu detaļu, kas ir jāsakārto. un arī lielāku detaļu, kas jāsakārto. bet nu aizbraukt ar mat. un mer. pie Rotko varētu būt labs variants, kā izvēdināt galvu.

bet vispār es visu laiku gribu pierakstīt pāris skaistas ainas. viens ir par rojālu, kas tomēr ir atsevišķs stāsts, kas kādreiz jāpabeidz, un tad ir par to, ka piektdien Rīgas svētkus līvu laukumā, runājot ar Streiču, aizgāju tādā pilnīgā fangirl mode, iespējams, pirmo reizi kādam režisoram cītīgi stāstot, cik ļoti man patīk visādas detaļas viņa filmās. un tad es vēl viņam pierunāju pilnas ausis par Lurdu un to, kā es tur vienreiz pavadīju vasaru, palīdzot cilvēkiem iet svētavotu baseinos, jo Streičam bija nozīmīte ar Lurdu, un es vienkārši reizēm nevaru aizvērties.

un vēl arī bija tas, ka mans kaķis Matejs vakar momentā sadraudzējās ar mat., kurš to gan neuztver kā milzīgu komplimentu, jo viņam vispār kaķi ne pārāk, tāpēc doma, ka es vienu no saviem kaķiem nosaucu viņa vārdā, nabaga mat. ļoti mulsina.

tāda mums te vasaras nometne, klausāmies katy perry, es taisu savus vingrojumus un paniski sūtu e-pastus, džeki spēlē galda spēles, mēs poētiski skatāmies ārā uz lietu, un viss ir tieši tā, it kā nekas īpaši nebūtu mainījies.