closer... come closer!
piebāžu degunu tuvu, tuvu klāt monitoram, lai būtu tuvāk tam, kas man raksta. Viņš teica, ka varbūt nākamgad dzīvošot Rīgā, ak, nē. to nu gan es negribu. bet varbūt man vēlēties to no visas, visas sirds, un tas nenotiks? ekk, ar to dzīvi neko nevar saprast.

pieceļos, eju gulēt, tad atkal ceļos un atkal eju gulēt. šovakar esmu pārēdusies saldējumus, picas un manu meiteņu sabiedrību, hehe. pirksti salst. drīz jau būs gads riņķī kopš tās dienas, kad ar viņu savas draugu attiecības pārvērtām par kaut ko citu. un rīt iešu uz Klavierskolotāju. ipēra ir smuka. un man ir sarkani kāju nagi. un izsalkums. un izmētātas drēbes pa visu istabu.

šodien pavadīju seerskaabi uz lidostu. lai jau lido meitēns prom, lai jau. tikai tā... skumīgi palika. ne dēļ tā, ka viņa brauc prom un es palieku, bet tāpēc, ka man nav tā viegluma iekšā, kāds ir viņai. bet pēdējā laikā man sāk likties, ka es pārāk daudz no sevis prasu. un līdz ar to arī no citiem, varbūt tas ir iemesls, kāpēc tik bieži viļos cilvēkos?