kas tad ir jāglābj - pasaule vai katram sava dvešele.

(Reply to this) (Thread)

protams ka pirmkārt dvēsele, bet šitais bija vairāk kontekstā ar Ivaru Ījabu, kurš smejas par radikālo grupējumu uzskatu, ka taisnību un kārtību uz zemes varēs atjaunot vienīgi tad ja visus pievērsīs islamam.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

manuprāt, nelaimes ceļas tieši no tā, ka reliģiskie darboņi cenšas glābt pasauli, tas ir ieviest kārtību uz zemes ārpus viņiem pašiem un tas ved uz totalitārismu. jēzus nebija ekspansīvs uz āru, viņš mācīja glābt katram savu dvēseli un nevis visu pasauli. ja katrs glābtu savu vēseli, tad arī pasaule būtu glābta. katoļu baznīca, ja kas, arī ir ar vienu kāju šajā pasaules glābšanas grēkā un tur tā viņas nelaime.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

paldies, šis komentārs man palīdzēja saprast manu problēmu ar reliģiju(ām)

(Reply to this) (Parent)

empātiskāks skatījums uz "darboņiem" ar pasaules glābšanas aicinājumu būtu saskatīt viņu dzinulī, piemēram, līdzcietību vai sašutumu par to, cik daudz ciešanu un sāpju ir pasaulē. cilvēks, kas dzīvē reāli saskāries ar postu, piemēram, ar badā dzīvojošiem vai sistiem bērniem, ne vienmēr spēj turpināt satraukties tikai par savas dvēseles glābšanu. un tas, ka Jēzus nebija "ekspansīvs", ir ļoti diskutabli

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jēzu jau tieši tāpēc arī piesita krustā, ka viņš nebija ekspansīvs. tieši ekspansiju no viņa, kā no mesijas, gaidīja, bet viņš sludināja kaut ko citu - brīvību no pasaules un nevis pasaules glābšanu. tas par ko tu runā - slimo glābšana, žēlsirdība - tā nav ekspansija, bet izglābtas, iekšēji apgaismotas dvešeles augļi. šie augļi ir nevis kādas prāta vai kādas pareizas mačības izraisīti vai ieaudzināti, bet nāk no labas sirds iekšējas nepieciešamības, tā ir tā gaisma, kas ir lukturī un izstaro uz āru. es runāju par tādu kristietības ekspansiju kā inkvizīcija, krusta kari un jā galu galā arī mētāšanās ar kakām.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jēzus vispār neko īpaši konkrētu neteica par to, kā jādzīvo. to, kā jādzīvo, izvērsa Pāvils, un, tam stingri sekojot, tas pats "fundamentālisms" vien sanāktu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kā nu neteica, kad teica. kaut vai par desmitās tiesas maksāšanu valsts varai. par tempļa nojaukšanu un uzcelšanu, domājot ar to savas miesas templi. izdzina no tempļa tirgoņus, jo templis nav tirgus placis, bet lūšanu vieta. tās visas līdzības, bet skaidri parāda iekšpuses un ārpuses attiecības. jā, viņš ne ar zilbi nav teicis, ka būtu visā valstī jāiedibina kāda noteikta kārtība vai visas maukas jāsasēdina pa klosteriem un pārmācības namiem utt.

bija jau tie desmit baušļi no mozus, kuri tika uztverti burtiski, bet jēzus tos mācīja piepildīt ar jaunu saturu. tas ir - grēks ir ne tik daudz pārgulēt ar svešu sievu, bet to ar iekāri uzlūkot, un tādā nozīmē visi vienādi un nav ko to nabaga staiguli ar akmeņiem apmētāt. un tā ar visiem baušļiem - nevis ārēji, bet iekšēji tos saprast. bet baznīca to vēl joprojām spītīgi negrib dzirdēt, traktē šos baušļus burtiski un tad nu tā baznīca arī sanāk tāds otrais uzlējums uz jūdu sinagogas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man šķiet, ka galvenā problēma nebūt nav "fundamentālisms" - jo, kā jau Tu saki, Jaunajā Derībā tam nav nekāda pamata. Tas baznīcu fundamentālisms, kas ir šodien, piemēram, Vanags, patiesībā ir reproducēti sabiedrības primitīvākie aizspriedumi. tīrs ļaunums. man vairāk sāp tas, ka cilvēkiem vairs tas vispār nešķiet svarīgi un neviens neņem pierē tos 10 baušļus un patiesībā pasauli ir uzvarējis morālais relatīvisms, nenoteiktība, utt. visi kā viens blēj, ka patiesības nav. ka labais un ļaunais ir nosacīts. tas ir mūsdienu bauslis, un man viņš nepatīk. cilvēki ir savu zemāko instinktu valgos - bailes, kompleksi, izklaides, iekāres; nav vairs nekādu ārēju pieturas punktu. cilvēki ir vientuļi, nelaimīgi un ļauni. pinās miljons teorijās un lēmumos, kurus pats atceļ. es nezinu, kāpēc tas tā ir noticis. es gribētu saprast.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es varbūt piesienos vārdiem, bet man šķiet, ka tieši ir tie aŗējie pieturas punkti un vājprātīgā daudzumā. ka apziņa no cilvēka ir izrauta ārā, pa acīm un ausīm, un pielipinājusies visvisādiem krāsainiem mānekļiem, kas jaucas un ņirb un tie skatieni nevar līdzi izskraidīt un pinas apjukumā. ka cilvēki pazaudējuši kaut kādu veselumu. pat par dievu nerunājot, kaut vai par raksturu, personību. nav raksturu, ir tādi kā bezsatura kloni, kuri visu laiku plūst un mainās. izklaide. es nesaku, ka pats tāds neesmu, iespaidi rausta ka nemetās. tikai lūgšanas vai svētbildes kaut kā atgriež pie kādas veseluma sajūtas. dažreiz ir tāda doma, ka vajadzētu atcerēties to sajūtu, kāda bija mazam esot, jo tad tas veselums bija un raksturs. un ir ļoti grūti, patiesībā neiespējami pie tā atgriezties, atjaunot to identitātes sajūtu. es nedomāju kādus atmiņu sentimentus, bet iekšējo centru, tādu kā iekšējo gaismas punktu ar kuru bija miers un varēja atslābināties un brīvi elpot. jo gribas iziet pagalmā, ieelpot svaigu gaisu un sajust to, bet to nevar, jo baigais saspringums. vai gulēt pilnīgā mierā un klausīties skaistu mūziku un izjust to. vai vienkārši ciešā atslābinātā miegā izgulēties pa nakti.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, es jūtos tieši tāpat un man liekas, ka lielākā daļa
es pat uzpīpēt nevaru iziet, man bail palikt ar sevi divatā
par to gaismas punktu ir ļoti jācīnās

(Reply to this) (Parent)

viss tas izklausās ticami, izņemot pieņēmumu, ka cilvēki kādreiz nebūtu bijuši nelaimīgi un ļauni. un vientuļi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ēdenes dārzā nebija

(Reply to this) (Parent) (Thread)

hi hi

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es nejokoju!!!!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es saprotu, bet nevar taču cerēt atgriezties ēdenes dārza nevainībā. ja nu vienīgi pēc apokalpipses. var, protams, to uzturēt kā ideālu, bet ne kā mērķi, jo mērķiem jābūt sasniedzamiem

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kāda ir atšķirība starp mērķiem un ideāliem, manuprāt, nav.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ideāls ir augstāks par mērķi, ideālu nav iespējams sasniegt, ideāls ir pilnība. Bet mērķim ir jābūt sasniedzamam, citādi nav motīva cīnīties par tā sasniegšanu, Mērķis vienmēr ir kaut kur 5 minūtes pirms ideāla.

(Reply to this) (Parent)

Man šķiet, ka ir vērtīgi nošķirt morālo relatīvismu no morālā relatīvisma. Nu, tb par morāli un pasauli var būt visējādi:
a) ir augstākie morāles likumi, kuriem es sekoju, un es uzskatu, ka arī citiem ir jāseko, jo šie morāles likumi ir objektīvi
b) ir augstākie morāles likumi, un es sagaidu no citiem, ka citi tiem sekos (a par mani šobrīd nav runas)
c) man ir mani subjektīvie morāles likumi, kuriem es sekoju, bet neuzskatu, ka tie ir saistoši citiem cilvēkiem
d) pajāt par morāli, daru, kā ienāk prātā

Man šķiet, ka c) grupas cilvēki, lai arī mierīgi var iztikt bez monoteistiskas reliģijas (bet var arī tajā iekļauties ar saukli "netiesājiet, un jūs netapsiet tiesāti"), nav vientuļi, nelaimīgi un ļauni pēc noklusējuma, lai arī teorētiski tas ir "morālais relatīvisms".

(Reply to this) (Parent)

tas bija trollings, ja?

(Reply to this) (Thread)

ok, palasīju pārējo žurcīti. ieturēta tēma. bet ņemot katru ierakstu ārpus konteksta - ļoti provocējoši. :)

(Reply to this) (Parent)