reliģiskais moments [entries|archive|friends|userinfo]
reliģiskais moments

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Apr. 12th, 2020|12:31 pm]
Čekoju online tiešraides no pasaules baznīcām (beigās paliku pie griekju pareizticīgo Palmu svētdienas no Palmspringsas Austrālijā) - mazliet bēdīgi kā visā pasaulē mācītāji vieni paši spēlē ērgeles un paši dzied savam Dievam tukšā baznīcā - bet nu uz to mēs ejam. Kristus ir augšāmcēlies bet baznīca tukša
linkpost comment

[Feb. 19th, 2020|11:13 pm]
diskusija par morāli un ētiku vairs nav aktuāla, jo varas attiecības ir mainījušās. mēs visi esam daudz vienlīdzīgāki, nevis tie, kas izvēlas un tie, kurus piespiež.
tagad fokuss ir pārvirzījies uz dziedināšanu, jo ir skaidrs, ka nevienam, kas ir dziedināts, neko sliktu darīt negribas. nevis ka viņš sevi piespiedīs nedarīt neko sliktu un tādējādi tiks dziedināts, vai tā būs pazīme, ka viņš ir dziedināts, no, lol, not like that.
link4 comments|post comment

[Feb. 19th, 2020|11:05 pm]
šis
https://stjamesorthodoxchurch.bandcamp.com/album/psalter
link3 comments|post comment

[Feb. 19th, 2020|10:58 pm]
[Tags|]

savās lūgšanās nevienu nevainoju
slaku savu dīvānu ar asarām
linkpost comment

[Jan. 9th, 2020|09:56 am]
un vispār, draugi.
man ir ļoti žēl, ka tik daudzi izmanto reliģijas jo īpaši kristietību kā savas personiskās agresijas un citādi domājošo nosodīšanas autletu - gan tie, kas tic, gan tie, kas netic.
un man ir žēl, ka agrāk to daudz esmu darījusi arī es.

es to līdz galam nesaprotu, bet tam ir sakars ar sirds un prāta pārprastajām attiecībām.
linkpost comment

[Jan. 9th, 2020|09:53 am]
vispār pēdējā es daudz vairāk novērtēju baznīcās uzturēto enerģiju, un arī to, kas tiek ģenerēts lūgšanu vai kopīgas dziedāšanas laikā, vai liturģijas un vakarēdiena laikā. tam piemīt dziedinoša iedarbība pašam par sevi, pat ja cilvēks "netic pareizi" vai arī netic nemaz (bet ir atvērts kolektīvajām emocijām)
link1 comment|post comment

[Jan. 9th, 2020|09:47 am]
vakar nejauši gadījos Epifānijas dievkalpojumā vietējā katoļu baznīcā un sapratu tikai vienu teikumu - confiance - n'ayez pas peur - je suis la (sic!)

viss saka visam: uzticieties, nebīstieties, es esmu šeit
linkpost comment

[Dec. 9th, 2019|10:43 am]
domāju, ka nekāds īsts garīgums nav iespējams, ja cilvēks nav kontaktā - turklāt pastāvīgā - ar to, kas notiek emociju līmenī. jo īpaši dusmām. esmu novērojusi, ka cilvēkiem ir kaut kā vieglāk atzīt, ka viņi ir ļoti skumji vai ļoti perversi, bet dusmu noslēpšanai pašam no sevis tiek būvētas visādas absurdas morālas sistēmas, kas tikai tās iekonservē.
prāti, jo īpaši spēcīgi prāti, mēdz sevi maldināt, konstruēt dažādas nevainojamas teorētiskas sistēmas, kur ir grēki, piedošanas un žēlastības, tomēr nevienam no šiem jēdzieniem nav nozīmes, ja to nesaprot sirds līmeni, savas personiskās dzīves līmenī.
ar to es nesaku, ka morālteoloģijai nav jēgas. protams ir, bet šai jēgai ir tikai organizatorisks, ne dvēseles pestīšanas vai dzīves svētdarīšanas nolūks.
link3 comments|post comment

[Nov. 10th, 2019|11:36 pm]
Father Damien told the lepers that despite what the outside world thought of them, they were always precious in the eyes of God.
link1 comment|post comment

[Oct. 24th, 2019|05:10 pm]
"The False Divide Between Personal and Social Awakening"

vai kādam vēl ir šaubas?
link1 comment|post comment

[Oct. 4th, 2019|07:59 pm]
un ja cilvēki pret jums izturas neizskaidrojami nelaipni vai pretrunīgi un nepamatoti dramatiski, paskatieties, vai viņus nav sabojājis slatšeimings vai homofobija, un piedodiet viņiem.
linkpost comment

[Sep. 18th, 2019|11:42 am]
ES NEVARU
BEIGT
PRIECĀTIES

(D.Šterns)
linkpost comment

[Aug. 7th, 2019|02:40 pm]
All of us are creatures of a day; the rememberer and the remembered alike. All is ephemeral –both memory and the object of memory. The time is at hand when you will have forgotten everything; and the time is at hand when all will have forgotten you. Always reflect that soon you will be no one, and nowhere. Marcus Aurelius, The Meditations
linkpost comment

[Aug. 7th, 2019|02:15 pm]
meklē mani laikā, esmu pārsteigta, ka tu to nedari
linkpost comment

[Jul. 7th, 2019|10:25 am]
pirmkārt katru dienu sev jāatgādina, ka nav nekā, ko neaptver žēlastība.
otrkārt, ķermeņa un psiholoģiskās prakses mērķi ir nevis sevi savaldīt, bet kļūt caurspīdīgam, lai caur tevi neapstājoties varētu plūst žēlastība, piepildot arī apkārt esošo telpu.
kokiem piemēram tas lieliski izdodas.
link2 comments|post comment

[Jul. 6th, 2019|11:45 am]
besī kristietības līmeņainums. mācītāji bieži paši ir ar diezgan dziļu izpratni, bet uz cilvēkiem bieži runā, it kā viņi būtu stulbeņi, duālos kategorismos: mūsu konfesija ir pareizāka nekā citas, pīpēt un dzert ir grēks, Rīgā pie varas ir sātans, utt. un tad ir tipa "augstākais" līmenis, kur sākas mistiķi, svētie, pāvesti (ne visi), mūki, tas man atkal ir saprotams, bet tipa ir jābūt kaut kādam baigi krutam, lai pie tā tiktu, ja? skaidrojot par šo, bieži tiek lietots teksts par cieto barību utt., bet kurš tieši ir tas, kas izlemj par šo līmeņu strukturējumu? lutera akadēmija?
man viens no izcilākajiem piemēriem ir Kristus saruna pie akas, kas sākas ar to, ka Kristus saka sievietei: dod man dzert.
šī jautājuma forma, un ieklausīšanās viņas atbildē, tad arī ir tā mīkstā barība, un nevis - kā man teica Tēvs Nils - nekrusto kājas, jo tad uz viņām šūpojas sātans.

baznīcai kā dialektiskai sistēmai ir stipri jāizglītojas, lai tiktu līdz Kristus līmenim sarunās.
link11 comments|post comment

[Jun. 15th, 2019|04:00 pm]
vēl es neuzticos kristiešiem, ka tad, ja es teikšu, ka ticu Kristum, viņi mani pieņems kā māsu, necenšoties aplinkus izdibināt, kādas ir manas pārliecības intelektuāli teoloģiskās nianses (vai neesmu nepareizajā konfesijā) (un vai gadījumā "nedzīvoju grēkā")

viss ir aizgājis mazliet absurdu ceļu. protams, ka cilvēki vairāk tiecas uz ezotēriskajām kopienām, jo tur cilvēku pieņem kā māsu un brāli, ja viņš, skatoties tavās acīs, atver savas sirds acis
linkpost comment

[Jun. 15th, 2019|01:20 pm]
kaut kā visa mana māksla ir saistīta ar ticību pēdējā laikā. performancei mums iedeva telpu, kas pēc formas un tilpuma atgādina baznīcu. atliek tikai pielāgot dažas detaļas.
linkpost comment

[Jun. 15th, 2019|01:16 pm]
es lūdzu Dievam, lai viņš man palīdz kļūt par mīlestības devēju nevis prasītāju
link1 comment|post comment

[Jun. 15th, 2019|12:51 pm]
[Tags|]

kad tu mani iedvesmoji kalpot tuvākajiem
bet dvēseli apgaismoji par pazemību
tad viens no taviem neskaitāmajiem stariem iekrita sirdī
un tā sāka izstarot gaismu kā ugunī nokaitēta dzelzs
linkpost comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]