reliģiskais moments [entries|archive|friends|userinfo]
reliģiskais moments

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Sep. 30th, 2022|12:59 pm]
Piektdiena, 1973. gada 14. decembris.

Kad atceros savu dzīvi, tad vienmēr visvairāk izjūtu tās mūžīgo “policentrismu”. Ne vienā no “pasaulēm”, kurās vienlaikus dzīvoju, es nekad “neaizgāju ar visu prātu”, ne ar vienu pasauli iekšēji līdz galam neidentificējos, vienmēr man bija cita, kurp jebkurā mirklī vienmēr varēju aiziet. Tai pat laikā zināju, ka nekad neesmu bijis vienpatis, bet gluži sabiedriska būtne. Man vienmēr bija acīmredzama neiespējamība aiziet kaut kur tieši ar visu “prātu”. Prāts vienmēr palika brīvs, svabads. Tā bija jau kadetu skolā. Es pieņēmu bez jebkādām atrunām to pasauli, kuru tā mums sniedza: militāru, krievisku, romantiski varonīgu. Un vienlaikus “aizgāju” uz tolaiku otro polu – pie t. Šimkeviča, pie sarunām par ārzemju filiāli, par Baznīcu, par teoloģiju, un tā pat dusmojās uz mani – priekš kam man vajadzīgas visas šīs detaļas, bet priekš manis tās bija dzīve.

Un tā pēc tam ir bijis vienmēr – liceja laikā, “laicīgajā dzīvē” – ballēs uz rue de la Faisanderie, un ārzemju filiālē un kustībā (šeit tiek domāta krievu studentu kristīgā kustība, tulk.piez.). It kā visa katras “pasaules” burvība būtu tieši tajā, ka no tās var aiziet, tas ir, citējot Nabokovu – “citur, citur, citur…” vai pēc Grīna «tout est ailleurs» (“viss ir citur”, fr.v.). Bet tas nekādi nenozīmē “būšanu bomzim”, ne arī “bohēmu”, patiesībā es tās abas neciešu. Es dievinu mājas, un priekš manis aizbraukt no tām ar nakšņošanu citur vienmēr līdzinās nāvei, atgriešanās liekas bezgalīgi tāla! Māju klātbūtne pasaulē – ar visiem šiem neskaitāmajiem izgaismotajiem logiem, aiz katra no kuriem ir kādam “mājas” – mani vienmēr piepilda ar gaišu prieku. Es kā izmeklētājs Megrē gandrīz vai gribētu katrā no tām iekļūt, sajust to neatkārtojamību, tās dzīvības siltuma veidu. Katreiz, kad redzu vīrieti vai sievieti dodamies ar iepirkumiem, tātad uz mājām, domāju, lūk, viņš vai viņa dodas mājās uz savu īsto dzīvi. Un man kļūst labi, un viņi man kļūst kaut kā tuvāki.

Visvairāk mani interesē, ko cilvēki dara, kad viņi “neko nedara”, tas ir, tieši dzīvo. Man liekas, ka tikai tad tiek izlemts viņu liktenis, tikai tad viņu dzīve kļūst svarīga.

Aleksandrs Šmemans “Dienasgrāmatas: burtnīca I”
linkpost comment

[Sep. 20th, 2022|03:37 pm]
Ceturtdiena, 1973. gada 1. novembris.

Visas šīs dienas esmu nokrauts ar darbiem, sēdēm, sanāksmēm. Bet manī ir iekšēja miera un možuma sajūta, neskatoties uz visām nepatikšanām. Varbūt tāpēc, ka sirds dziļumos – “Confession and Communion” rakstīšana, un šīs domas iedvesmo…

Vakar pēc Kolumbijas universitātes krievu institūta lūguma izlasīju lielu kāda Bernisa Rentāla disertāciju par Merežovski. Gudri un meistarīgi sarakstīta. Ak Dievs, cik daudz “sudraba gadsmitā” bija vieglprātības, lētu shēmu, melīga maksimālisma. Jā, iespējams, “pār viņiem plūda kaut kāda noslēpumaina gaisma, kaut kāda viegla liesma….” (no G. Adamoviča dzejoļa “Bez atpūtas dienas un nedēļas”.

«Но реял над нами / Какой-то особенный свет, / Какое-то легкое пламя, / Которому имени нет».

Bet cik daudz arī vilinoši kārdinājumi!

Nesen domāju: būtībā mūsu laikos mūsu “uzstādījumi” pazīst četras pozīcijas, četri attieksmes veidi pret visu, četras pasaules izjūtas. Tās (no kreisās uz labo) ir radikālis, liberālis, konservatīvais un reakcionārs. Bet ko darīt tam, kuram visi ir vienlīdz pretīgi, vēl vairāk – dziļi pretīgs ir gan šaurpierīgais radikāļa fanātisms, gan bez kaulu liberāļa visa saprašana, visa pieņemšana un virspusējums, gan konservatīvā muļķīgums, gan reakcionāra morālais zemiskums?

Aleksandrs Šmemans "Dienasgrāmatas: burtnīca I"
link1 comment|post comment

[Aug. 17th, 2022|06:50 pm]
What if our inability to digest certain injustices was an invitation to vomit up a new pantheon?
link2 comments|post comment

[Jul. 25th, 2022|01:02 pm]
"cilvēks atkal nonāk "kosmisko stihiju" tīklos, no kuru varas ar savu krusta nāvi Kristus vienreiz viņu jau ir atpestījis" (Gal. 4,8-10)
(Pontijas Evagrija garīgā mācība par grūtsirdību)

No vēstules Galatiešiem:

Kā tad jūs atkal atgriežaties pie nespēcīgajiem un nabadzīgajiem pirmspēkiem un tiem atkal no jauna gribat kalpot? Jūs cienījat dienas, mēnešus, gadus un laikus. Es bīstos, ka tik nebūtu velti pie jums strādājis. (lol, Pāvilam nereāli patīk emocionālās manipulācijas 'ierocis' - cf. "Bruņojieties ar visiem Dieva ieročiem, lai jūs varētu stāties pretī velna viltībām" - tas savukārt no Efeziešiem)
linkpost comment

[Jun. 29th, 2022|03:07 pm]
sievietēm (gandrīz visām, un arī dažiem vīriešiem) ir īpašas attiecības ar dabu, ar augiem, ar bērniem, ar citu cilvēku ķermeņiem, ar mēnesi / mēness fāzēm, ar sava ķermeņa cikliem, kā arī viņu ķermeņiem piemīt dabisks magnētisms, kam ir milzīga ietekme uz vīriešiem (patriarhiju). tā visa ir dabiskā maģija, kur Dievs satiekas ar zemi, ar miesu, un domāju, ka varbūt tikai 1 % no sadedzinātajām patiešām darījās kaut ko ar melno maģiju vai lāstiem.
link5 comments|post comment

New Moon Cancer conjunct Black Moon Lilith [Jun. 29th, 2022|12:03 pm]
Lai tas Kungs mūs, bārenjus, nepamet
linkpost comment

[Jun. 1st, 2022|08:17 am]
"Tiem, kas Dievu mīl, tiem visas lietas nāk par labu"
jo visās lietās vienkārši IR Dievs, viņa dāvana un žēlastība, vai - viņa novēršanās,
kas patiesībā ir tava novēršanās pašam no savas klātbūtnes
un tur nav nekādas duālas cēlonības, vai nosacījumu, nekādu "ja ne, tad" vai "izņemot" vai "tikai ne"
tuvība ar Dievu vienkārši transformē visu, katru mirkli un katru gaisa un gaismas malku
linkpost comment

[May. 31st, 2022|04:46 pm]
Igaunijā dzimušais, Francijā augušais, Ņujorkā slavu guvušais pareizticīgo priesteris Aleksandrs Šmemans - dzelzs priekškara gadu kristīgais influenceris, kura sprediķus no Radio Brīvā Eiropa 30 gadus klausījās visa Padomju Savienība - viņa raksti man pašlaik atver acis uz pilnīgi citu kristietību. vai arī - uz pilnīgu kristietību. viss pēkšņi sakrīt savās vietās, mana ticība kristietības pilnībai atjaunojas.

Atslēgvārdi ir - Vārds tapa Miesa - pirms kāda laika kā daļēji joku rakstīju, ka kristietība ir galvenā tantra. Tomēr man bija taisnība.

Viss ir svēts - Kristus, Miesas evaņģēlijs. "neēdiet no tā koka, oops, apēdāt, nu labi, neko, tad tagad dzeriet no šī biķera", Šmemans raksta: "In the biblical story of creation man is presented, first of all, as a hungry being, and the whole world - as his food".

Žēl, ka kristietība kļūst par dinozauru reliģiju - es būšu pēdējais no šiem dinozauriem, varu tikai piekrist, ka kristietības komunikācija suxxx. nonākšana līdz šim punktam, līdz šādai izpratnei, ko nozīmē ēst Kristus miesu, un skatīties Viņa sejā - ir prasījusi 20 gadus ilgušus intelektuālus un mistiskus pūliņus, gan ielūkošanos gandrīz vai visās citās reliģijās, gan arī bijis vajadzīgs lielā mērā nograut un ignorēt visu manā ceļā sastaptos kristietības sludinātāju izpausmi - jo īpaši no laikiem, kad biju "jauna meitene". kristietības komunikācija suxxx big time, un, visticamāk, tā nekad neuzlabosies. un tā atgriezīsies tur, kur reiz bijusi - klosteros un tuksnešos. domāju, ka fiziskā, empīriskā baznīca, kādu to lielākoties redzam pašlaik, ir drīzāk krusta karu un citu viduslaiku prikolu pēctece, nevis tuksneša tēvu un kalna māšu mistiskās rozes sargātāja.

nav nekā tāda ne tantrā ne šamanismā, kā nebūtu kristietībā - jo kristietība ultimately ir par dzīvības procesiem šūnās, nevis par novēršanos no tiem. tā ir par visa redzamā svētdarīšanu. un tas nenozīmē - morāli ētisko attīrīšanu, lai arī šāds aspekts var būt, kā blakne. Grēks ir nevis mīlestība pret baudu un matēriju, bet gan baudu un matēriju sekularizācija - uzskats, ka būtu kaut kas, jebkas, kas būtu mūsu pašu nopelns, nevis dāvana, kaut kas, kas būtu ārpus žēlastības, kaut kas, kas nebūtu brīnums un mīlestības vēstnesis, kaut kas, kas nebūtu svēts. un šī svētuma atjaunošana - pirmkārt sevī, savā miesā, sirdī un prātā - arī ir kristieša ceļš.

un, it īpaši, tajās jomās, kur mēs morāli ētisku pārpratumu dēļ esam sevi visvairāk pametuši un no sevis novērsušies - seksualitāte, ēšana un sirds.
link1 comment|post comment

[May. 29th, 2022|07:05 pm]
The original sin is not primarily that man has “disobeyed” God, the sin is that he ceased to be hungry for Him and for Him alone, ceased to see his whole world as a sacrament in communion with God. The sin was not that he neglected his religious duties. The sin was that he thought of God in terms of religion, I.e. opposing Him to life. The fall is not that he preferred world to God, distorted balance between spiritual and material, but that he made the world material , whereas he was to have transformed it into “life in God”, filled with meaning and spirit.

Alexander Schmemann
linkpost comment

[Apr. 27th, 2022|10:00 pm]
mātes traumu izdziedinās vienīgi atgriešanās Dievmātes klēpī
link4 comments|post comment

[Apr. 6th, 2022|10:39 am]
Apžēlojies par mani, mans Kungs, jo mani māc bailes un no bēdām manas acis zaudē savu spožumu; mana dvēsele ir apbēdināta, un mana miesa ir sagurusi.

Uzlieciet pulksteni, katru dienu plkst 13.00 un 19.00 kopā ar ukrainiem 31.psalms
link3 comments|post comment

On becoming real [Apr. 4th, 2022|11:13 am]
...
linkpost comment

[Mar. 30th, 2022|11:38 am]
es vienkārši esmu sliktākais no visiem, attiecībā uz to, ko es sludinu, to vajadzētu biežāk atcerēties.
linkpost comment

[Mar. 15th, 2022|10:37 am]
kristieši pašlaik ir ļoti vajadzīgi lai mierinātu noskumušos
link1 comment|post comment

[Jan. 27th, 2022|12:14 pm]
es varētu katru dienu rakstīt citu ticības apliecību.

šodien es ticu, ka kaut kur tumsas vidū deg svece, kur mani kāds gaida.
linkpost comment

[Jan. 27th, 2022|12:01 pm]
paldies cilvēkam kurš izdomāja ielikt baznīcas tornī zvanus un viņus zvanīt. pilsētā kauc policijas sirēnas un ātrās palīdzības sirēnas, bet tas, ko ik pa laikam saka zvans - ka Dievs šo visu tur savās rokās. katrā stundā cita nianse, piemēram, ir pieci un Dievs tevi joprojām mīl, vai "Kristus ir augšāmcēlies", bet zvanam nav nekādas citas adžendas.
link4 comments|post comment

[Jan. 15th, 2022|05:10 pm]
dodiet man vēl plašāku jūru vēl vairāk ūdens
linkpost comment

[Jan. 8th, 2022|08:15 am]
pašreizējais režīms ir - atteikšanās no metaforām, visiem stāstiem
sava veida iziešana no Ēģiptes

ir starpība starp "Dieva ieročiem" un prāta krāmiem, bet - kāda, to mēs uzzināsim nākamajā sērijā. from now on, I'm travelling light.

sava veida Epifānija? pirmo reizi savā sirdī atzīmēju Epifāniju. uzzināju, ka T.S. Eliots ir sarakstījis sliktu dzejoli par Trīs ķēniņu ceļojumu. šis dzejolis ir krāms, tomēr stāsts aizkustina daudzos līmeņos. pirmkārt, tā ir ezotērikas un kristietības satikšanās. otrkārt, kas tad ir sekošana Dieva balsij, ja ne šī.
linkpost comment

[Dec. 13th, 2021|01:02 am]
the innate fullness and goodness of who we are
cilvēki, ir pilnīgs nonsenss neiekļaut sevi pašiem savas gaismas lokā
linkpost comment

[Nov. 8th, 2021|04:08 pm]
kas vēl ir netīrs -
savu / citu robežu šķērsošana.
"sevis mešana miskastē" (grūti to precīzāk definēt)
bauda, kas gūta no upura vai varmākas pozīcijām

šajā jomā terminoloģija ir diezgan sajāta otrā virzienā. un patiesībā bieži tas, ko cilvēki apzīmē kā netīru, ir balstīts cieņā, komunikācijā, sirds atvēršanā, un notiek gaismas pielietās telpās.

bet nav iespējams atgriezties pie izpratnes par netīrību (un grēku), kamēr nav atjaunota nevainība, tiešums kā izejas pozīcijas. tiešais pieslēgums pie gaismas straumes, iztīrīts kanāls, pa kuru top redzams.

pirms tam varbūt var kaut kam klausīt un no kaut kā baidīties, bet tas ir pārāk vienkārši. tās nav attiecības, kādas ar mums vēlas mūsu laikos Dievs.
linkpost comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]