| |
[Aug. 15th, 2026|01:42 pm] |
Reiz jau pieminētā bērnības konditoreja, ko ik pa laikam sapņos redzu, šonakt bija atkal.
Iespējams, dēļ vakardienas pamatīgās auto avārijas tieši uz šīs konditorejas stūra, Bruņinieku/Avotu. |
|
|
| pandēmijas sekas |
[Aug. 14th, 2026|02:32 pm] |
|
Es joprojām jūtu pandēmijas sekas. |
|
|
| |
[Aug. 14th, 2026|09:39 am] |
Noklausījos šādu sarunu jūrmalas kafejnīcā (krieviski):
Aptuveni piecgadigs puika: Tu domā, es esmu nenormāls?
Mamma (nopūšas): Es nezinu. Neviens to nezina… tu arī pats to nezini. |
|
|
| |
[Aug. 13th, 2026|11:53 am] |
|
Tomēr svīres vēl te |
|
|
| Par ko es runāju ar ChatGPT |
[Aug. 13th, 2026|10:06 am] |
Es: Klau, ja tu būtu pretgaisa aizsardzības iekārtas operators un konstatētu, ka ienaidnieks ir palaidis raķeti, kas nomērķēta uz stratēģiski svarīgo objektu, teiksim, elektrostaciju, tu vari palaist notriekšanas dronu un iznīcināt raķeti pusceļā, riskējot, ka atlūzas un lādiņš nokritīs uz dzīvojamiem namiem, vai arī neko nedarīt un cerēt, ka ienaidnieka raķete netrāpīs mērķī. Pirmajā gadījumā tu uzņemies atbildību par iespējamiem civiliedzīvotāju upuriem. Otrajā gadījumā visa atbildība ir likta uz ienaidnieku. Ko tu izvēlētos?
ChatGPT: Es izvēlētos mēģināt raķeti notriekt, bet ne tāpēc, ka civiliedzīvotāju risks kļūtu mazsvarīgs. Tieši otrādi — lēmums būtu balstīts uz abu risku salīdzinājumu.
Šajā situācijā ir interesanta morālā asimetrija: tu faktiski neizvēlies starp “es nogalinu” un “es nenogalinu”. Tu izvēlies starp diviem scenārijiem, kuros civiliedzīvotāji var ciest:
neiejaucoties, ir paredzams risks, ka raķete sasniegs elektrostaciju un, iespējams, radīs plašākas sekas — bojāgājušos, ugunsgrēku, infrastruktūras sabrukumu utt.;
iejaucoties, tu samazini šo risku, bet radi jaunu, lokalizētu risku — notriekšanas atlūzas vai kaujas galviņas krišanu uz apdzīvotu vietu.
Man šķiet svarīgs arī tavs teikums par atbildību. Es nepieņemtu principu “ja neko nedaru, tad tā nav mana atbildība”. Tā ir psiholoģiski saprotama pozīcija, bet morāli tā neiztur pārbaudi. Ja man ir reāla iespēja novērst paredzamu katastrofu, bezdarbība pati par sevi ir izvēle.
Tomēr operators nedrīkstētu domāt tikai: “Raķete jānotriec par katru cenu.” Viņam būtu jāvērtē, piemēram, cik ticama ir pārtveršana, kur nokritīs atlūzas, kāda ir kaujas galviņas detonācijas iespēja un cik liels ir paredzamais kaitējums abos scenārijos.
Un te rodas vēl interesantāka filozofiska problēma: vai cilvēkam ir lielāka morālā atbildība par kaitējumu, ko viņš aktīvi izraisa, nekā par kaitējumu, ko viņš varēja novērst, bet ne novērsa?
Manā skatījumā — ne vienmēr. Ja es ar ļoti lielu varbūtību varu novērst desmit cilvēku nāvi, bet pastāv neliela iespēja, ka manas darbības rezultātā varētu iet bojā viens cilvēks, man būtu morāli nopietns pamats rīkoties.
Bet šis piemērs kļūst patiešām sarežģīts, ja pārtveršanas varbūtība ir tikai 50 %, bet atlūzu risks civiliedzīvotājiem ir ļoti augsts. Tad vairs nav vienas intuitīvi pareizas atbildes.
Patiesībā tavā piemērā ir ļoti labs sižeta kodols morālai dilemmai: operators nospiež pogu un raķeti notriec — bet pēc tam uzzina, ka atlūzas nogalinājušas cilvēkus. Viņš visu mūžu var domāt: “Ja es nebūtu nospiedis pogu, viņi būtu dzīvi.” Lai gan objektīvi varbūt tieši viņa lēmums izglāba desmitiem vai simtiem citu cilvēku.
Un vēl skarbāks jautājums: vai viņam būtu vieglāk dzīvot ar sekām, ja viņš neko nebūtu darījis? Tas jau ir jautājums ne tikai par morāli, bet par vainas psiholoģiju. |
|
|
| |
[Aug. 12th, 2026|10:00 am] |
|
Svīres prom līdz pavasarim |
|
|
| |
[Aug. 12th, 2026|03:42 am] |
Ak Dievs! Dabūju “The Garden of Earthly Delights” absurdā izšķirtspējā. Wikimedia Commons ir pieejams fails apmēram 30 000 × 16 927 px, ~238 MB
Saite: https://commons.wikimedia.org/wiki/File%3AThe_Garden_of_Earthly_Delights%2C_ca._1480-1505.jpg?utm
Jāskatās, kur ir links Original file.
Oriģinālais triptihs ir apmēram 3,9 × 2,2 m.
(via MI)
Ievilkšu fotošopā un pētīšu katru kvadrātcentimetru.
Kā es gribētu redzēt kaut vai labas reprodukcijas. Noliktu beņķīti, un stundām pētītu.
Te samazinātais:
 |
|
|
| |
[Aug. 11th, 2026|12:24 pm] |
|
Efektīvi, Wowow! Ēdu cepuri. Dombrava ir pilnīgs facepalm. Kā es gribētu, lai tā ir īsta Spānijas iekšlietu ministra atbilde diegabiksei Dombravam. |
|
|
| augusts |
[Aug. 9th, 2026|11:16 pm] |
gaidīju, kad pietumsīs, lai varētu braukt plika peldēt Niedrājā. pietumsa, braucu, peldēju un man pašā degungalā nokrita pirmā perseīda.
tūlīt aizlidos svīres. |
|
|
| |
[Aug. 9th, 2026|06:59 pm] |
|
Grab liminālā disene naktī, mežā, Sansusī notika. Notika tieši tā kā tam bija jānotiek. Un tagad viss ir pavisam citādāk. |
|
|
| |
[Aug. 9th, 2026|04:09 pm] |
Šīs nakts sapņu sakarā atcerējos vakardienas. Vnk likās nenozīmīgi rakstīt.
Taču tikko aptvēru, kas tajā ir bijis fun.
Mēs staigājām pa Rīgu ar klusu, pieklājīgu indieti. Sāka veidoties draudzība, ne romatiskā, bet uzticēšanās, jo es biju pieklājīgs, uzmanīgs pret viņu.
Ejot, es piedāvāju panest viņas somu. Kad mēs pašķīrāmies, aizmirsām par somu. Tā palika pie manis.
Un tad es iedomājos, kāds kauns – es nezinu vai neatceros viņas vārdu. Izņēmu no somas viņas maciņu, un izvilku sudrabotu bankas karti, lai izlasītu vārdu.
URAD. Uzvārdu nelasīju, jo eiropeietim tā vienalga ir neizlasāma burtu kombinācija. Ieliku karti atpakaļ, cerot, ka atdodot somu, viss būs vietā tāpat kā bija, un viņa nepamanīs, ka esmu tā darījis.
Tikko aptvēru, ka tā ir ambigramma. DARU.
piebilde: svarīgs sapnis man. tieši tāpēc, ka pirms nedēļas es ciklēju ļoti tumšas domas. nedetalizēsim. bet es vienalga daru. cenšos nepalikt nodegušās mājas pelnos. un visa sajūta kas ir, ka tas ko es daru ir "daru"
|
|
|
| |
[Aug. 9th, 2026|02:05 pm] |
Akvareļu / bulciņu epizode
Bija kaut kāda akvareļu skate, un kā vnm es visu pēdējā brīdī, vai nokavēju. Ir gandrīz plkst. 16, pēdējā diena. Noslēdzas 17:00.
Muldēju, kā jau es māku, līdz atļāva līdz nākamās dienas 17:00, vai pat pirmdienai.
Tad nu es paņēmu G mašīnu, un devos pēc akvareļpapīra. (tik ļoti reālā LMA garā)
Izpirku visas veikalā esošās bulciņas, jo tur tās cepjot uz vietas, un ideāli, ka nebūs jādomā par ēdienu. Visa komūna priecāsies.
Mirklis realitātes: Dzīvē es neprotu gleznot. Kaut kā tiku cauri ar minimumu akvarelī, lai saglabātu mācības citos, interesējošos priekšmetos.
Savāda pirmsprecību epizode
Kāda ļoti tuvojās. Esam pazīstami ļoti īsu laiku, vēl mazāk kopā. Bet es esot the one. Tā, ka beidzot atradusi.
Esot manā vecumā. Izskatījās vidēji skaista. Mani nervozu darīja, ka tik masīvi iet virsū, bet sildīja, ka neko citu negribot. Beigās nācās būt nekaunīgam, un pajautāt vārdu pēc visa šī laika.
Maskavas epizode
Maskavas stacijas gājēju tuneļi. Liela cilvēku plūsma. Es totāli kavēju, bet palīdzēju neredzīgajam tikt cauri tunelim, pa lēzeniem pakāpieniem, pieturot, un diktējot latviešu valodā, ka lūk tagad pakāpiens. Man bija vienalga, ka latvietim tūlīt var bēdīgi klāties. Neviens apkārt taču nezina, ka esmu no Baltijas, vnk sveša valoda. Beigās tikām līdz uzgaidāmajai zālei. Nosēdināju solā, parunāju ar viņu vēl angliski / krieviski, lai saprot arī. Latviešu valoda bija tikai, lai nekas nav jādomā, un pašokēt citus.
Vectīģera epizode, jau lasot cibu nomodā, haha
Sveiciens Lauvām!
|
|
|
| |
[Aug. 8th, 2026|07:42 pm] |
Naivas toreiz bija manas fantāzijas par 6L amerikāņu auto.
Te, Igaunijā, cilvēks elektrotransportu pārtaisījis par aparātu, kas uz soļarku iet pa jebkuriem koplietošanas ceļiem, tik braukt jāmāk ar tādu.
Tādā ietilptu ne tikai Grēta Tūnberga.
clickpic 4 video
 |
|
|
| |
[Aug. 8th, 2026|12:21 am] |
|
Gandrīz visu mūžu esam pieaugušie, bet visu laiku domājam vai atceramies bērnību |
|
|
| |
[Aug. 7th, 2026|07:35 pm] |
Tik forši, ka ventilators stāv izslēgts, un vajag uzvilkt vilnas zeķes.
p.s. Plānu jaciņu uz nakti laikam arī vajadzēs. Patīk, patīk |
|
|
| fz |
[Aug. 7th, 2026|10:54 am] |
|
Fantastiska ziema. |
|
|
| |
[Aug. 7th, 2026|09:41 am] |
|
TV3.LV Kolumbijas karteļi nosūtījuši savus locekļus uz Ukrainu. |
|
|
| |
[Aug. 7th, 2026|09:15 am] |
Pirms 20 gadiem vakar rakstu šādi:
"Augusts 6., 2006
13:05
beigās visi domā, ka es domāju tieši par viņu.
bija labi. tur bija labi, un tur arī bija labi.
gan tur, kur indīgas ogas pie mikrofona, gan tur, kur uz melnās grīdas izkaisītas rozes un pie sienām eņģeļi.
galvā zvārgulētāji, viena plate tiek nomainīta ar nākamo. un tā ik pa laikam.
sāļais vējš matos iesējies, izmazgāt žēl.
tikai žēl, ka ar netīriem matiem var sasmērēt debesis.
es nedomāju par tevi, arī par tevi nē. esmu miegā" |
|
|
