| |
[May. 31st, 2022|04:46 pm] |
Igaunijā dzimušais, Francijā augušais, Ņujorkā slavu guvušais pareizticīgo priesteris Aleksandrs Šmemans - dzelzs priekškara gadu kristīgais influenceris, kura sprediķus no Radio Brīvā Eiropa 30 gadus klausījās visa Padomju Savienība - viņa raksti man pašlaik atver acis uz pilnīgi citu kristietību. vai arī - uz pilnīgu kristietību. viss pēkšņi sakrīt savās vietās, mana ticība kristietības pilnībai atjaunojas.
Atslēgvārdi ir - Vārds tapa Miesa - pirms kāda laika kā daļēji joku rakstīju, ka kristietība ir galvenā tantra. Tomēr man bija taisnība.
Viss ir svēts - Kristus, Miesas evaņģēlijs. "neēdiet no tā koka, oops, apēdāt, nu labi, neko, tad tagad dzeriet no šī biķera", Šmemans raksta: "In the biblical story of creation man is presented, first of all, as a hungry being, and the whole world - as his food".
Žēl, ka kristietība kļūst par dinozauru reliģiju - es būšu pēdējais no šiem dinozauriem, varu tikai piekrist, ka kristietības komunikācija suxxx. nonākšana līdz šim punktam, līdz šādai izpratnei, ko nozīmē ēst Kristus miesu, un skatīties Viņa sejā - ir prasījusi 20 gadus ilgušus intelektuālus un mistiskus pūliņus, gan ielūkošanos gandrīz vai visās citās reliģijās, gan arī bijis vajadzīgs lielā mērā nograut un ignorēt visu manā ceļā sastaptos kristietības sludinātāju izpausmi - jo īpaši no laikiem, kad biju "jauna meitene". kristietības komunikācija suxxx big time, un, visticamāk, tā nekad neuzlabosies. un tā atgriezīsies tur, kur reiz bijusi - klosteros un tuksnešos. domāju, ka fiziskā, empīriskā baznīca, kādu to lielākoties redzam pašlaik, ir drīzāk krusta karu un citu viduslaiku prikolu pēctece, nevis tuksneša tēvu un kalna māšu mistiskās rozes sargātāja.
nav nekā tāda ne tantrā ne šamanismā, kā nebūtu kristietībā - jo kristietība ultimately ir par dzīvības procesiem šūnās, nevis par novēršanos no tiem. tā ir par visa redzamā svētdarīšanu. un tas nenozīmē - morāli ētisko attīrīšanu, lai arī šāds aspekts var būt, kā blakne. Grēks ir nevis mīlestība pret baudu un matēriju, bet gan baudu un matēriju sekularizācija - uzskats, ka būtu kaut kas, jebkas, kas būtu mūsu pašu nopelns, nevis dāvana, kaut kas, kas būtu ārpus žēlastības, kaut kas, kas nebūtu brīnums un mīlestības vēstnesis, kaut kas, kas nebūtu svēts. un šī svētuma atjaunošana - pirmkārt sevī, savā miesā, sirdī un prātā - arī ir kristieša ceļš.
un, it īpaši, tajās jomās, kur mēs morāli ētisku pārpratumu dēļ esam sevi visvairāk pametuši un no sevis novērsušies - seksualitāte, ēšana un sirds. |
|
|