| |
[Jan. 27th, 2022|12:01 pm] |
|
paldies cilvēkam kurš izdomāja ielikt baznīcas tornī zvanus un viņus zvanīt. pilsētā kauc policijas sirēnas un ātrās palīdzības sirēnas, bet tas, ko ik pa laikam saka zvans - ka Dievs šo visu tur savās rokās. katrā stundā cita nianse, piemēram, ir pieci un Dievs tevi joprojām mīl, vai "Kristus ir augšāmcēlies", bet zvanam nav nekādas citas adžendas. |
|
|
| |
[Jan. 15th, 2022|05:10 pm] |
|
dodiet man vēl plašāku jūru vēl vairāk ūdens |
|
|
| |
[Jan. 8th, 2022|08:15 am] |
pašreizējais režīms ir - atteikšanās no metaforām, visiem stāstiem
sava veida iziešana no Ēģiptes
ir starpība starp "Dieva ieročiem" un prāta krāmiem, bet - kāda, to mēs uzzināsim nākamajā sērijā. from now on, I'm travelling light.
sava veida Epifānija? pirmo reizi savā sirdī atzīmēju Epifāniju. uzzināju, ka T.S. Eliots ir sarakstījis sliktu dzejoli par Trīs ķēniņu ceļojumu. šis dzejolis ir krāms, tomēr stāsts aizkustina daudzos līmeņos. pirmkārt, tā ir ezotērikas un kristietības satikšanās. otrkārt, kas tad ir sekošana Dieva balsij, ja ne šī. |
|
|
| |
[Dec. 13th, 2021|01:02 am] |
the innate fullness and goodness of who we are
cilvēki, ir pilnīgs nonsenss neiekļaut sevi pašiem savas gaismas lokā |
|
|
| |
[Nov. 8th, 2021|04:08 pm] |
kas vēl ir netīrs -
savu / citu robežu šķērsošana.
"sevis mešana miskastē" (grūti to precīzāk definēt)
bauda, kas gūta no upura vai varmākas pozīcijām
šajā jomā terminoloģija ir diezgan sajāta otrā virzienā. un patiesībā bieži tas, ko cilvēki apzīmē kā netīru, ir balstīts cieņā, komunikācijā, sirds atvēršanā, un notiek gaismas pielietās telpās.
bet nav iespējams atgriezties pie izpratnes par netīrību (un grēku), kamēr nav atjaunota nevainība, tiešums kā izejas pozīcijas. tiešais pieslēgums pie gaismas straumes, iztīrīts kanāls, pa kuru top redzams.
pirms tam varbūt var kaut kam klausīt un no kaut kā baidīties, bet tas ir pārāk vienkārši. tās nav attiecības, kādas ar mums vēlas mūsu laikos Dievs. |
|
|
| |
[Oct. 18th, 2021|03:56 pm] |
kas ir "netīrs" - to zina un jūt visi, mani interesē fenomenoloģijas nevis ētikas aspekts.
tā ir pirmkārt necieņa pašam pret sevi, vēlme kaut uz brīdi apiet dabas likumus. kuri pēc brīža tev tāpat atspēlēsies,
un tad tu jutīsies netīrs, un kļūs arvien grūtāk un grūtāk sevi no rītiem pierunāt atgriezties pašai savā ķermenī. |
|
|
| |
[Oct. 18th, 2021|03:44 pm] |
ideja par to, ko nozīmē "svēts", ir kompromitēta kristīgās baznīcas liekulības tūkstošgadēs. svēts kļuvis par sinonīmu svētulīgam un grēcīgs ir kļuvis par sinonīmu inčīgam, un "tabu" - nav zināms, kas aiz šī vārda vispār stāv, vai kaut kas ļoti svēts vai ļoti netīrs, un es domāju, ka aiz tā stāv abi, un bieži arī mūsu nevēlēšanās pievērsties kaut kādiem neērtiem jautājumiem, vēlme tos turēt kaut kur zem segas.
atmuitojot "tabu", kā sekss, prieks, viss kas ir saistīts ar ķermeni, mēs it kā to atbrīvojam no svētulīguma važām, bet vienlaikus nejauši arī sekularizējam. un tajā es redzu lielu iztrūkumu un darbības lauku.
jo - viss ir svēts. prieks ir svēts. prieku var konsekrēt. miesa ir templis. sekss ir svēts. to var konsekrēt. un tam visam nav nekādas saistības ar morāli. tam ir saistība ar tuvošanos noslēpumiem, tuvošanos dzīvei kā pateicības dievkalpojumam. un bērēm kā ražas svētkiem.
to, ka mūsu piedzimšana un nomiršana ir svēta, ka miroņi (kādu brīdi) ir svēti, un bērni ir svēti, to pagaidām, paldies Dievam, neviens neapšauba, vismaz ne miera laikos |
|
|
| |
[Oct. 18th, 2021|11:17 am] |
Tad nu, atmetuši visu ļaunprātību un visu viltu, liekulību un skaudību,
kā arī visas mēlnesības,
kārojiet kā patlaban piedzimuši bērni pēc garīgā tīrā piena,
Ka jūs ar to augat un topat izglābti,
ja jūs esat baudījuši, ka Tas Kungs ir labs.
Ejiet pie Viņa kā pie dzīva akmens |
|
|
| |
[Oct. 12th, 2021|06:25 pm] |
|
ļoti daudziem ir tāda problēma kāda (bija) man - ka viņi ir aizmirsuši, kāpēc ir izvēlējušies dzīvot, ka ir visu laiku tāda kā puskoka sajūta, it kā mēs te būtu ievilkti pret savu gribu, kas tiek projicēta lokalizētos neiederēšanās veidos (neiederos starp sievietēm, starp ierēdņiem, starp latviešiem, utt.) |
|
|
| |
[Oct. 12th, 2021|06:36 am] |
Mēs neesam akmeñi - mēs esam putni
Un dievam ir vienalga par mūsu grēkiem - tie apgrūtina tikai mūsu pašu siržu pacelšanos |
|
|
| |
[Oct. 11th, 2021|07:16 pm] |
lai mums nebūtu tik grūti, te ir izliktas visādas lietas, kas atgadina debesis. mūzika un dejošana, pirmkārt, un tad, protams, attiecības. kur mēs cits citu atceramies.
un nav nekāda cita dvēseles uzdevuma, kā turēt debesis dzīvas sevī un apkārt. |
|
|
| |
[Oct. 11th, 2021|09:49 am] |
kad viss bija beidzies, més stávējām ārā, tumsā, zem neticami krāšņajām nakts debesīm, pīpējām, dzērām siltu tēju, apmainījāmies laipnām frāzēm, kādam vēl šur tur pazibēja spārna gals, mēs bijām zvirbuļu bars tikko nosēdušies labības laukā, tikko atdalīti viens no otra, nolikti uz zemes, un es jautāju - ok, tagad mēs esam ielikti ķermeņos, un kas mums tagad ir jādara?
vai mēs esam šeit kā šaha kauliņi uzlikti viens otru kaut,
vai viens otru mūžīgi meklēt un slēpties un satikties |
|
|
| |
[Oct. 1st, 2021|11:12 pm] |
|
vienkārši tas, ko es dzeru, ir simts reizes stiprāks par vīnu, patiesībā jau mēs dzeram vīnu, jo nevaram TO izturēt |
|
|
| |
[Sep. 28th, 2021|10:00 am] |
parunāsim par kalpošanu. ja sajūta, to darot, ir grūta un pretīga un bezcerīga, tā, visticamāk, nav īstā lieta.
vispār es pašlaik domāju, ka jebkāda pretdarbība ir pārprasta dievkalpošana. enerģijas ieguldījums, kas vairāk rada negatīvas emocijas nekā izplata mīlestību, ir diezgan bezjēdzīgs. |
|
|
| |
[Sep. 28th, 2021|09:25 am] |
Dievs ir mīlestības uguns, kurā mēs krītam, kad esam nolikuši ieročus un apsēdušies pateicībā.
Es dažreiz esmu dzirdējusi šīs uguns skañu.
viss pārējais ir darbs ar savu prātu un emocijām, lai kļūtu par tīru kanālu. nestātos ceļā žēlastības darbam.
nezinu, kad cilvēks būtu tiesīgs sākt regulēt citus un mācīt viņiem kā pareizi jātic vai kā pareizi jādzīvo. varbūt vienīgi tad, ja viņam to kāds lūdz. "kā aicināts un iecelts Dieva kalps". |
|
|
| |
[Sep. 25th, 2021|10:49 am] |
konsekrācija ir jēdziens, kas no reliģijām nav iegājies valodā. man pagāja laiks, kamēr es sapratu, ko tas nozīmē manā garīgajā praksē, un proti, viss, ko es daru, ir ziedi, ko es nolieku Dievam pie kājām.
ir milzīga starpība, vai man kāds saka, ka man tā ir jādara, vai arī es to saprotu. pašlaik jūtu, ka notiek milzīga transformācija varas (morāles) attiecībās, ir cilvēki, kas noteikti nomirs vecajā paradigmā, kur lietas tiek darītas aiz bailēm (no sevis vai citu dzīvnieciskās dabas), nevis aiz brīvas izvēles, kas nāk caur atziņu, pēc kuras tā patiesībā vairs nav izvēle, kur pats vārds "izvēle" kļūst absurds, jo nav nekā ārpus mīlestības. |
|
|
| |
[Sep. 18th, 2021|10:33 pm] |
I was lost on the road, your love was so confusing
And all the teachers told me that I had myself to blame |
|
|
| |
[Sep. 18th, 2021|06:34 pm] |
|
DEBESIS PIEDZĪVO KAUNU |
|
|
| |
[Sep. 1st, 2021|04:19 pm] |
ļoti daudzas manas problēmas var skaidrot ar faktu, ka es esmu ielūpojusi tajās trīs dienās starp miršanu un augšāmcelšanos (bez sniega un bez gulbjiem debesīs), bet dažreiz kaut kas notiek un prāts uz brīdi apskaidrojas.
no visa bezgalīgā laika izvēloties tieši šo nogriezni
šo frāzi - pie kuras pirmā burta un aiz kuras punkta gaida bezgalība (scary, scary),
tāpēc, ak, tās vietā, ak, apžēlojies par mani nabaga grēcinieku, ak, kur gan vēl kāds tāds kā es grēkos novārtījies kā cūka dubļos, ak dievs kāpēc tu esi mani atstājis
Dievs Tevi pavadīja līdz šīs frāzes sākumam un atkal gaida aiz tās beigām, muļķi
un šajās saldajās skavās
tev ir jāmācās būt cilvēkam - jāmācās būt šajā miesā,
nevis abstrakcijā,
bet šajās aknās, plaušās, imūnsistēmā, fascijā
būt miesā nav metafora,
miesas templī
lai arī valoda pat vistiešākās lietas padara par metaforu |
|
|
| |
[Aug. 30th, 2021|11:20 am] |
tas ir neticami, kā manā dzīvē ienāca Magdalēna. tas sākās ar to, ka savā dzimšanas dienā uzzināju, ka šī ir arī viņas diena.
šo rītu sāku ar raudāšanu, bet tad paskatījos uz šo mazo ikoniņu, uz to izteiksmi, ar kuru šī badass beibe tur rokā sarkano olu - bitch please? jo Kristus ir augšāmcēlies?
paldies. |
|
|