froth at your own mouth, if you would. |
froth at your own mouth, if you would. | 26. Aug 2008 @ 12:09 |
---|
Laime ir pēc definīcijas dzīvnieciska. Hormonāla. Jeb tomēr vienkārši ķermeniska? |
impulsi smadzeņu punktos, sauc kā gribi
From: | unpy |
Date: |
26. Augusts 2008 - 12:16 |
|
|
|
(Link) |
|
Nejauc ar tīksmi.
From: | unpy |
Date: |
26. Augusts 2008 - 12:17 |
|
|
|
(Link) |
|
jeb baudu.
From: | unpy |
Date: |
26. Augusts 2008 - 12:32 |
|
|
|
(Link) |
|
Laime ir tas stāvoklis, kad neesi nelaimīgs. Viss. Tas nav nekāds ārkārtas stāvoklis, nekas nedabisks.
Kā teiktu mana māte: "no tavas mutes Dieva ausī".
From: | unpy |
Date: |
26. Augusts 2008 - 12:16 |
|
|
|
(Link) |
|
Laime ir norma.
Hmm. Tad būs kaut kā jānodala no ekstāzes laikam. Un no katarses arī, pie reizes.
Aij, man šķiet, ka ir vienkārši tādi cilvēki, kas nemāk būt laimīgi. A citiem akal- s rodu sanāk
nu vot, teorija ir tāda, ka tie, kas 'nemāk' - tiem drusku trūkst pareiza bioķīmiska balansa smadzenēs. un gribot negribot nākas šai teorijā ieklausīties.
Pirms 11 gadiem, un pec 3-meneshu izmisuma (riktigs izmisums), es gaju uz veikalu un pekshni saaku smieties. Par to, ko es smeejos, es isti nezinu -bet smeejos liidz asaram. Pec divam stundam, es saaku mazliet uztraukties - nevaareju apstaaties.. Man liekas tas tiesham bija kimija (kaut ari nebiju salieotojis neko).
Parasti, varbut 'laime', vai ta kimiska sajuta, ir zinama mera kaut kaada 'kimiska balva', par kaut kaadu 'pareizu uzveedibu'. Un ja mes neesam laimigi pec taadas riccibas, tad ta chemical imbalance liek mums domat ka ta ricciba nav svariga vispar - un mums ir vienaldziiba. Tadaa zinaa, depresija varet but veseliga - tas dod mums iespeju, redzet to ko mes daram objectivaak..
|
|
Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |