 | 26. Mar 2025 @ 11:27  |
|---|
Neesmu pats apskatījis vēl, bet iemetu YL īsu kopsavilkumu par interviju ar Ukrainas ex ārlietu ministru Dmitro Kulebu:
Laba intervija ar Kulebu (ukrainiski)
Vispār man patīk šādas sarunas ar bijušajām amatpersonām, militārpersonām vai speciālistiem.
Kad cilvēki vairs nav ierobežoti un runā atklāti.
[...]
Tātad Kuļeba izsaka svarīgu domu, par kuru es jau vairāk nekā mēnesi rakstu: runa nav par Trampu.
Tas, ko mēs tagad redzam, ir tieši ASV stratēģija, un tā tāda tā arī paliks.
Tā ir vēsturiska mēroga maiņa.
Pirmkārt: jā, ASV un Krievija tagad ir izveidojušas situatīvu aliansi (citāts), lai panāktu, ka Ukraina pārtrauc karadarbību saskaņā ar Krievijas nosacījumiem.
Otrkārt: ASV kurss ir būt kopā ar Krieviju un izraut to no Ķīnas gūsta (bet tas nav vienīgais iemesls).
Tā nav kļūda, pārpratums vai “krievu izskalotas smadzenes”.
Tas ir auksts aprēķins, ģeopolitisks un stratēģisks.
Pat ja ASV kaut ko darīs, lai apmierinātu Ukrainas vajadzības vai sniegtu palīdzību, tas būs situatīvi, taktikas līmenī.
Bet stratēģiski, kā uzsver Kuļeba, gan Tramps, gan ASV [-- viņi] ir kopā ar Putinu.
Kuleba aicina ukraiņus saprast un pieņemt: ASV vairs nav.
Tālāk - tikai ar paļaušanos uz saviem spēkiem un maksimālu tuvināšanos Eiropai.
Ja kaut kas nāk vai nāks no ASV, tas ir patīkams bonuss, nekas vairāk.
Militārā stratēģija jāveido tā, it kā nekādas palīdzības vairs nebūtu.
Kopumā es iesaku visu interviju (ukraiņu valodā).
@yigal_levin
Translated with DeepL.com (free version)
|
![[User Picture Icon]](http://klab.lv/userpic/139015/11375) |
| From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) de |
|---|
| Date: |
26. Marts 2025 - 12:41 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Kuleba. (е iepriekšējo līdzskani nemīkstina.)
Paldies. Viņš izsaka pēdējo mēnešu sajūtas/noskaņas. Gribas teikt - skumji, bet citiem ir vēl skumīgāk.
Par to, cik adekvāts ir tas "aukstais aprēķins, ģeopolitisks un stratēģisks", vēl varētu pastrīdēties.
Krievija šobrīd tomēr ir ļoti cieši ekonomiski saistīta ar Ķīnu (ja ne atkarīga no tās), lai to būtu tik vienkārši "izraut no Ķīnas gūsta", arī jautājums vai pati Krievija maz to grib.
Krievija, dabiski, grib būt pati par sevi, līdz ar to spēlēs kopā te ar vieniem, te ar otriem. Ko arī ASV, dabiski, saprot. Bet tik un tā viņiem Krievija ir izdevīga.
> Par to, cik adekvāts ir tas "aukstais aprēķins, ģeopolitisks un stratēģisks", vēl varētu pastrīdēties.
Kas tur ko strīdēties, tas, ka amīši to ir izdomājuši, nekādā veidā nenozīmē, ka tas viņiem neiekodīs pakaļā. Nav jau nekādi dievišķie stratēģi. Uzsvars ir uz to, KO viņi ir izdomājuši.
Bet tas nav nekas jauns, kā tas pats YL jau teica iepriekš. Baidena laikā jau arī palīdzība Ukrainai bija pat tējkarotei un tikmēr, kamēr viņi novājināja Krieviju Ukrainas teritorijā. Kā būtu varējuši mesties pretuzbrukumā, tā piegrieza skābekli.
Kisindžers ftw.
Man šķiet, tu atkal mēģini racionalizēt ASV šābrīža ne pārāk racionālo politiku.
| From: | (Anonymous) |
|---|
| Date: |
26. Marts 2025 - 18:02 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Iepriekšējās administrācijas politika bija racionāla?
Ja skatās no urlīgu bandītu izpratnes par starptautisko politiku, tad gan jau, ka ne - tad Tramps un pārējie viņa komandas stabilie ģēniji ir tieši tas, kas ASV vajadzīgs. :D
Kas viņu politikā tieši neracionāls?
I mean, mēs taču nesakām, ka Krievijas politika ir neracionāla, ja tā sakrīt ar viņu domāšanu. Viņi tiecas uz imperiālismu un dara šai sakarā, ko nu spēj.
Jā tā ir neracionāla no kaut kāda demokrātijas viedokļa, bet no tāda koloniāli impēriska viedokļa lielākā daļa ir gana racionāla.
Tiklab tā varētu būt ar ASV.
Tik krasi mainīt politisko orientāciju, vēršoties pret līdzšinējiem sabiedrotajirm, graujot savu starptautisko autoritāti, dēļ kaut kādas samākslotas politiskas kombinācijas, kura visticamāk nofeilosies?
To dēvēt par iracionālu politiku vēl ir ļoti maigi.
Nav jau nekas baigi mainīts.
Krieviju ASV glābj jau kādu 5. reizi kopš 19.gs.
Arī Baidena laikā, pat ja pats Baidens būtu gribējis Ukrainai palīdzēt normāli (pieņemsim), varēja redzēt, ka viss tas fona establišments ar Krieviju kā ar jēlu olu ņēmās.
Un īstenībā tā starptautiskā autoritāte ASV ir bijusi pa lielam tikai Eiropā, šķiet. To gan neņemos spriest, bet ne Dienvidamerika, ne citas pasaules daļas par ASV , manuprāt, nekad nav bijušas baigā sajūsmā. Šobrīd vnk saskaramies ar situāciju, kad ASV Eiropu uztver (un uzvedas ar to) kā jebkuru citu pasaules reģionu, nevis kā speciālu aizsargājamo dabas parku.
Visai brīva interpretācija, lai neteiktu vairāk.
Galvenais ir tas ka Eiropai ir potenciāls kļūt par vēl vienu tādu pašu spēka centru kā ASV. Tātad nevis būt par aizsargājamu parku bet būt par partneri globālās kārtības noteikšanā.
|
|