 Skynet -1 | 21. Sep 2021 @ 13:45  |
|---|
Principā sapratu, ka pirmie faktiskie ikdienas kiborgi būs diabētiķi.
Proti, ja mēs definējam kiborgu kā kaut ko tādu, kas organismu sakombinē ar mehāniku, lai uzlabotu kādu cilvēka esošo funkciju, vai izveidotu jaunu -- nevis tikai mēģinātu atjaunot kaut ko zaudētu, kā gadījumā ar protēzēm.
Jo diabētiķiem organisms neizstrādā insulīnu (kas nepieciešams gan, lai justu izsalkumu, gan, lai apēstais tiktu izmantots).
Līdz ar to, tikko mums būs praktisks, ikdienišķs zemādas čips, kas ražos insulīnu un pados to organismam, kad vajag -- un, ko varēs regulēt arī pats -- tā diabētiķi būs spēruši soli aiz organisma funkcijas atjaunošanas (ko lielā mērā dara tagad) un nonāks priekšā pārējai cilvēcei.
Jo varēs pateikt savam organismam -- tā, šodien es neko daudz nedarīšu -- samazini man insulīna ražošanu. Un, hrjasj, nejutīs izsalkumu.
Tas, ko diabētiķi patlaban dara ar šļircēšanu un pirksta dūrienu mērīšanu sanāks kopā un radīs biomehānisku, cilvēka kontrolējamu vadības bloku, kas aizstās esošo organisma Langerhansa saliņu darīto -- uzlabojot to. |
Labs jautājums – kāds risinājums būs pirmais? Tehniskais ar čipu un insulīna padevi vai bioloģiskais – ar imūnsistēmas pārprogrammēšanu un bēta šūnu atjaunošanu.
Tehniskais šķiet jau daļēji strādā, bet bioloģiskie pētījumi arī diezgan strauji progresē.
Un tagad ir parādījies semiglutīds, kas ir beidzot diezgan efektīvas zāles pret resnumu. Tikai tagad Skots Aleksandrs raksta, ka to darbības mehānisms visdrīzāk nav caur insulīnu, bet caur smadzenēm.
Tehniskais ar čipu principā, manuprāt. Lai arī mēs ejam milzu soļiem, imūnsistēmas pārprogrammēšana tomēr man šķistu ievērojami sarežģītāks uzdevums -- vairāk nezināmo vai vienkārši mainīgo.
Plus, tehniskajam ar čipu liela daļa no sastāvdaļām jau ir ieviestas, un tiek lietotas ikdienā. Ir IoT zemādas cukura sensori un ir jau arī insulīna pumpji, kas ar viņiem sadarbojas. Bet tie pumpji ir rough stuff, lai tas viss kvalificētos kā kiborgisms, manuprāt, vajadzētu zemādas iešujamu insulīna ražošanas fabriciņu, kurai nevajag eksternālu insulīna avotu.
So? Es kaut kur rakstīju, ka tas ir par T2 tieši?
Principā kiborgi jau eksistē, nu jau krietnu laiku tomēr ir cilvēki ar kardiostimulatoriem.
Stīvens Hokings. Endoprotezēšana locītavās un jaunās paaudzes ekstremitāšu protēzes
Bet vai kardiostimulators padara sirdi spēcīgāku, nekā tā vesela varētu būt bez stimulatora? Plus, vai kardiostimulatorus var lietotājs pats programmēt kaut kā?
Endprotezēšana varētu būt tas; lai arī man šķistu, ka kiborgi literatūrā ir vairāk tā kā ar uzsvaru uz prāta kontroli pār to mehānisko daļu -- nu tur, klik ieslēdz night vision, klik, izslēdz.
Kardiostimulators slimu sirdi padara veselu, jo visu laiku dod elektrisku signālu lai tā pareizi sarautos. Lietotājam tā nav jāprogrammē, tā jau ir ieprogrammēta tā, ka darbojas vienīgajā pareizajā veidā.
Ir taču cilvēki, kas ir dārzeņi un paši nevar neko, bet ar iekārtas palīdzību var ne tikai runāt, bet arī citas lietas darīt. Daļa protēžu nolasa impulsus no muskuļiem, to darbina cilvēka paša smadzenes un ir cilvēki, kas stāsta, ka vada savu protēzi (piemēram roku ar plaukstu) ar domu spēku.
Tas, kas tevi interesē ir medicīnas inženierzinātnes, jābūt arī dažāda veida video un populārzinātniskiem rakstiem. Tur jau šobrīd notiek ļoti daudz kas prātam grūti aptverams un kruts un daudz kas tiek darīts ļoti bieži un arī Latvijā
Pirmā stadija, šķiet, ir. Mans dēls ar saviem kursa draudziņiem pirms gadiem 2 pārveidoja to signalizējošo čipu, ko nemitīgi iešuj un iznem, lai baterijas mainītu, uz variantu, kas principā ir "mūžīgs". Tb nav jāvelk ārā, jo darbojas no muskuļu darbības dodās enerģijas. Gan jau daudz kur par to domā.
tas interesanti. tikai vai nav ik pa brīdim jāpārkalibrē.
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}