 Lukšurī! | 17. Dec 2008 @ 23:27  |
|---|
Kā jau noteikti esat ievērojuši jūtūbā ir Monty Python kanāls jebšu jūzeris, kur viņi paši liek iekšā savus video salīdzinoši visai labā kvalitātē (motivācija arī ir gana jauka; skat. http://www.youtube.com/user/MontyPython ).
Tad nu lūk, tur beidzot atkal noskatījos jauko skeču (kas īpaši piemērots mūsu krīzes laikiem) par 4 jorkšīriešiem un rezultāts ir man pielipis, ko var novērot tie cilvēki, pie kuriem komentēju.
|
![[User Picture Icon]](http://klab.lv/userpic/127759/22581) |
| From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) alefs |
|---|
| Date: |
18. Decembris 2008 - 00:31 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
kāds ir rezultāts Tavā interpretācijā?
interpretation?! hah, we were luky to hazard a GUESS in our childhood!
|
| From: | alefs |
|---|
| Date: |
18. Decembris 2008 - 02:17 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
childhood? being called cubs and treated like old dogs was the most we could dream of!
oh, we were CRAVING to be treated like dogs! OUR parents used us as guinea pigs!
"Jebšu" nozīmē 'kaut gan'.
Atbilstoši latviešu valodas normai. "Jebšu" ir viens no tiem vārdiem, ko mūsdienās gandrīz visi lieto nepareizi, bet tas jau vien nepadara to nepareizo lietojumu par valodas normu — gadu simtiem "jebšu" latviešu valodā nozīmējis 'kaut gan', un nav ne mazākā iemesla tagad pēkšņi tam nozīmi mainīt.
Hmm. Atstāsim jautājumu par normu per se uz otro raundu, bet pirmajā tikai iebildīšu, ka pat par normām runājot, joprojām aktuāls ir jautājums "atbilstoši kam?" jeb "atbilstoši kādām normām?".
Jo latviešu valodas skaidrojošā vārdnīcā, piemēram, tiek uzskaitītas abas nozīmes, proti, gan "kaut gan", gan "vai"/"jeb", un tas, ka (2) tiek lietota pareti it ka pats par sevi neko nenozīmē, jo (1) netiek praktiski lietota vairs vispār.
Mīlenbaha-Endzelīna vārdnīca ir mūsu viss.
Well, you are welcome turpināt man aizrādīt par novirzēm no M-E -- ir interesanti, -- bet autoritāte gan man tā nav. Visa tā ņemšanās ar ŗ un õ arī (starp citu tā arī neatbildēji uz manu norādi citā mūsu diskusijā par to, ka ŗ tiešām tika izņemts jau pirmspadomju laikos no apgrozības).
Netika izņemts, ja daži ļaudis teica, ka gluži vis vajadzīgs vairs nav, tas nenozīmē, ka uzreiz itin visur izņēma no apgrozības. Es tak minēju, ka man mājās stāv 1946. gadā izdota V. Lāča "Nākotnes kalēji". Ar ŗ. Droši vien gan arī bez padomju laikiem atmestu — arī Endzelīns atzīst, ka lielākā izlokšņu daļā ŗ atmiris. Bet tas tak neaizliedz to lietot. Un nekāds dikti kaŗojošais ŗ fanāts es ar neesmu — pašam šķiet, ka vajag, tamdēļ lietoju, bet citiem neaizrādu (atšķirībā no "jebšu", piemēram).
Pag, tad Pareizrakstības komisijas atzinums ir "daži ļaudis"? Nu tad Mīlenbahs/Endzelīns jau nu vispār ir tikai divi cilvēki, vai ne? :D
>
>Mūsdienu latviešu valodas pareizrakstībā nav mīkstinātā r. Bet kad tas pazuda? Vai tas patiešām bija "slikto krievu" spiediens padomju okupācijas gados? Iespējams daudziem būs pārsteigums uzzināt (vai atcerēties), ka mīkstināto r nostrīpoja no latviešu valodas jau Kārļa Ulmaņa laikā. 1937. gadā Valdības Vēstnesī No.170 rakstīts, ka mīksto r skaņu "lieto tikai neliela latvju tautas daļa dažos nelielos apgabalos". Šim konstatējumam 1938. gadā sekoja Pareizrakstības komisijas atzinums Izglītības ministrijas mēnešrakstā No.9, kas paredzēja "r nemīkstināt".
>
>Tomēr vēl bija jāgriežas viens loks, līdz mīkstinātā r pazušanai. 1939. gada Valdības Vēstnesī No.163 publicētajos atzinumos atļauts "lietot un nelietot mīkstināto r visos gadījumos, kur to prasa gramatika, ievērojot valodas vēsturisko attīstību un dažas pastāvošas izloksnes (piem., gaŗš jeb garš, tveŗu jeb tveru)". Tam seko piebilde, ka mīkstinātais r un pāris citas zīmes "valodas sistēmas labā mācāmas skolās un jāievēro skolas grāmatās. Ārpus skolas šīs zīmes nav prasāmas".
//Austrālijas Latvietis, Nr.2873, 60.gads, 2008.01.09.
Es teiktu, ka par publikācijām Valdības vēstnesī ar norādījumiem kā rīkoties īpaši nekas oficiālāks jau nav arī mūsdienu Latvijā...
Starp citu, par to, ka MEV nav nekāda autoritāte, tu velti. Saprotams, ar MEV ir tāpat kā ar Ulmani vai leģionāriem — ļaudis ar tumšiem nolūkiem viņu izmanto par aģitmateriālu, bet to nu reiz nevar noliegt, ka tik daiļskanīga un bagāta valoda, kāda aprakstīta MEV, mūsdienās gan ir zudusi uz neatgriešanos. Bet tas jau vispār ir plaši zināms fakts, ka ar laiku lietas kļūst tikai sliktākas. Piemēram, ja palasa 20.–30. gados izdotas grāmatas, mūsdienu izdevumus pat rokā negribas turēt — ko nu tur uz grāmatu mākslas smalkumiem iespringt, mūsdienās pēdiņas pareizi neviens neliek.
Es teiktu, ka te ir tas pats jautājums par robežām, kas valodas jomā ir īpaši izplūdis. Par izmaiņu racionalitāti un vēlamību.
Ja aplūkojam to pašu angļu vai krievu valodu (minu tāpēc, ka zinu šīs, domāju, ka citās būs tas pats), varam taču seināt, ka pēdējo 100 gadu laikā valodas lietojums ir ievērojami mainījies arī tajās. Un vai gan ne līdzīgā virzienā? Noīsinās vārdu skaits un palīgvārdu lietojums teikumos. Es teiktu, ka bieži vien uz labskanības rēķina, taču iegūstot informācijas apjomu uz zīmi potenciāli lielāku.
|
|