Par kristīgu ģimeni viss ir vienkārši - tā ir ģimene, kas praksē izdzīvo kristīgo mācību un tas ietekmē teju visas dzīves sfēras.
Par latvisku kristīgu ģimeni - tā ir ģimene, kurā latviešu valoda tiek saglabāta kā vērtība, kurai Latvijas Republika ir vērtība (tāpēc par to tiek aizlūgts, tiek godīgi maksāti visi nodokļi, vajadzības gadījumā cilvēki ir gatavi aizstāvēt savu valsti karojot), kur tiek koptas tās latviskās tradīcijas, kuras nav klaji pagāniskas un nekonfliktē ar kristīgo tradīciju. Noteikti ir vēl daudzi rādītāji, kas raksturīgi latviskai ģimenei, bet šie ir tie pirmie, kas nāca prātā. Ja izdomāšu vēl vairākus un precīzākus, tad būs atsevišķs ieraksts par to.
Es daudz nezinu par dievturību, bet par pagānismu es zinu to, ka cilvēkam ir ļoti jāiespringst, lai apgūtu un pēc labākās vēlēšanās saprastu un izpildītu visus daudzos mistiskos rituālus, lai nesadusmotu kādu no dievībām.
Es neuzskatu, ka kristīgi latvieši ir pārāki par dievturiem, bet ir skumji dzirdēt, ka dievturi nedzied Latvijas Republikas himnu, dažreiz izraisot maznozīmīgus diplomātiskos skandālus.
Tas ir liekulīgi, bet man kā kristietei nav problēmas Ziemassvētkos uztaisīt salmu puzuru kā rotājumu, bet es tam nepiešķiru to jēgu, ko dievturi. Pūpolsvētdienā mīļiem cilvēkiem es atļauju sevi iepērt ar pūpoliem, ja viņiem tik ļoti to gribas, bet es zinu, ka tam ar manu veselību nav ne mazākā sakara. Es gan nekad nespļauju pār plecu (tā var trāpīt sargenģelim) vai nepiesitu pie galda, lai tik kaut kas nenotiek. Man ir pazīstami kristieši, kas tos jautros latviešu pagānu rituālus izmanto tāpēc, ka tas ir jautri, bet ne tāpēc, ka tam būtu jēga. Luteram tas noteikti nepatiktu, tāpēc es saprotu, ka ir radikāļi, kuri grib aizliegt maskas un tautiskas tradīcijas bērnudārzos vai skolās, jo tas ir pret viņu pārliecību. Bet kā jau mēs zinām, radikālisms nav veselīgs un tādam tētukam ir daudzas iespējas - aizliegt bērnam prieku piedalīties jautrā pasākumā vai ļaut piedalīties, bet izskaidrot, ka viņaprāt tās ir tumsonīgas un nepareizas. Ideālajā variantā viņš varētu atbalstīt audzinātāju un pats piedāvāt savu variantu, kā minimalizēt klaju pagānismu, bet saglabātu jautrību bērniem.
Bet kristietība ir pieņēmusi vai pielāgojusi daudzas pagānu tradīcijas viscaur Eiropā (kaut vai Ziemassvētku laiku nodēvējot par Kristus bērna dzimšanas laiku), tāpēc šķelšanās starp pagāniem un kristiešiem vēl ir tikai ziediņi. Īstās jautrības Eiropā sāksies ar musulmaņu un hinduistu īpatsvara pieaugumu. Droši vien tiks aizliegti jebkādi reliģiskie simboli un pat attāli reliģiski rituāli skolās un publiskās vietās. Kas notiks ar kultūras atšķirībām - par kādu Bābeli pārvērtīsies Eiropas citadeles un ciemi - vēl nestādos priekšā.
Man skolā bija obligāts priekšmets - Latviešu folklora un man kā jaunai un dedzīgai kristietei bija nepieņemami, ka man ir jāiegaumē visas dievības, to aizbildniecība, gadskārtu godi, visādas tautas dziesmas un ticējumi. Bet tāda bija manas skolas sistēma. Tagad es novērtēju to, ka nedaudz esmu izglītota par latviešu tautas tradīcijām, zinu, kas no kā ir radies, bet tas viss man kalpo tikai kā zināšanas - manu ikdienu tās lietas neietekmē. Es zinu, ka atbildes, palīdzība, aizsardzība un gudrība, glābšana un pestīšana, spēja tikt galā ar grēkiem un to sekām, ko latvieši senatnē meklēja pie pagānu dievībām, manā gadījumā ir saņemama no dzīvā, trīsvienīgā Dieva - Dieva Tēva, Jēzus Kristus un Svētā gara. Tas ir mans ceļš, bet zinu, ka citi izvēlas citus ceļus.
Nu kaut kā tā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ljoti skaista atbilde. paldies.
manaa izpratnee latvieshu tautai ir latvieshu tautas tradiicijas. shiis tradiicijas taatad ir piesaistiitas konkreetai tautai un tai raksturiigas, no taa izrietoshi latvieshiem raksturiigas. taapeec man arii radaas jautaajums - par latvisku, bet kristiigu jautaajumu.

es labpraat pajautaatu Tev veel sho to paturpinot diskusiju, bet man ir ljoti bail, ka varu nejaushi aizvainot Tevi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Droši jautā - esmu brīdināta, ka tas var mani aizvainot, tāpēc nebūs pārsteigums :) Būs jautājums par krusta kariem un piespiedu kristīšanu, piedraudot ar zobenu? Vai citām kristiešu vārdu nesošu cilvēku zvērībām vēsturē un tagadnē?
Ja vispār cilvēkam ir izteikta reliģiskā vai vērtību apziņa, tad tā ir pārāka par nacionālo vai kulturālo piederību - visi komunisti, individuālisti, kristieši vai materiālisti katrs savā grupā no dažādām tautām ir daudz līdzīgāki nekā visi latvieši, vācieši vai portugāļi. Nu tur izņēmums var būt vienīgi pa ciltīm un cilšu reliģijām, vai, piemēram, koptiem Ēģiptē. Varbūt, ka es šeit domāju nepareizi, bet mana līdzšinējā pieredze liek man tā domāt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

aptuveni taads bija mans jautaajums. ja latvieshu tradiiciju liela sastaavdalja ir etniskaa piederiiba, tad kas ir vienotaajs religjijaam. ticiiba vienai idejai?

es saakumaa shausminaajos par izteicienu, ka religjija ir visienesiigaakais biznesa veids. atliek tik paarliecinaat cilveekus kaut kam noticeet un graab zeltu riekshshavaam. diemzheel laika gaitaa esmu paarliecinaajusies, ka tas taa patieshaam ir. un man ir pretiigi, ka ideju izmanto tadiem meerkjiem. taapeec, lai arii esmu kristiita, man daudz tuvaakas ir idejas par, piemeeram, Mezha maati. beernishkjiigi, bet manaa uztveree patiesi un skaidri, bez veelmes iedziivoties.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Reliģija jau tāda vērtību sistēma vien ir, kur atšķirība no kāda filozofijas virziena ir tas mistiskais elements - bez visa tā, ko es ar maņām uztveru vai loģiskajām cēloņsakarībām, ir kaut kas vairāk. Vai nu nejaušība, vai augstāks spēks, ko es īsti nevaru ietekmēt, kas ir bijis pirms manis un būs pēc manis - vienkārši kaut kas ārpus manas kontroles, bet laikam spēcīgāks par mani. Reliģijai vienojošais ir izpratne par pielūdzamo objektu un arī pamatnostāja par pielūgsmes kārtību - kā cilvēks vēršas pie pielūdzamā objektam.
Par reliģiju un biznesu. Es te varu izpausties tikai kā kristiete, nevis kā reliģiju zinātāja. Var uz to lietu paskatīties apgriezti - bizness nepastāv tikai uz lietām, kas cilvēkam ir nepieciešamas. Ir daudz biznesa veidu, bez kuriem cilvēki dzīvotu tik pat labi vai pat vēl labāk, jo tiek ražotas preces vai piedāvāti pakalpojumi, kas cilvēkam patiesi nav nepieciešami. Ja biznesa ideja ir izmantojot minimālus resersus, iegūt maksimālu peļņu, tad marketingam ir nepieciešama arī "cēlāka" ideja un reliģija ir brīnišķīga vieta, lai smelties idejas, kuras pārdodot ir iespējams cilvēkam iemānīt jebko. Bet es labi apzinos, ka Tava jautājuma būtība bija cita.
Mana uzticība savai baznīcai un draudzei mani automātiski nepadara par "slaucamu govi". Ja ticība ir tikai ārējs veidols un izrādīšanās, bet netiek veidotas personīgas attiecības ar Dievu, tad uz tāda pamata sanāk bizness labu labais. Visi jaukie "luterāņi atvaļinājumā" (pusoficiāls termins LELB, kas apzīmē Zsv un Lieldienu dievkalpojumu apmeklētājus, kas tad ir vienīgais laiks, kad viņi atceras par draudzi), kuri baznīcu apmeklē 1-3 reizes gadā, ir daudz labāka "slaucamā govs" nekā tie, kuri nāk uz baznīcu biežāk. Iespēja kļūt par "slaucamu govi" ir sirdsapziņas un baiļu dēļ. Bet tas nekādā ziņā nav dzīvas ticības dēļ.
10% no maniem ienākumiem tiek nodoti draudzei katru mēnesi. Es esmu piederīga nevis kādai labklājības teoloģiju sludinošai sektai, kur tiek pieprasīti ziedojumi 10% apmērā no ienākumiem, bet gan luterāņu draudzei, kur par naudu vispār nemīl runāt un ļoti kautrējas aicināt cilvēkus ziedot. Kāpēc es sev atrauju desmito daļu no godīgi iegūtiem ienākumiem? Tāpēc, ka savā ticības dzīvē es mācos dot, mācos uzturēt baznīcu un kalpotājus, kura manai ticības dzīvei ir svarīga, jo tā ir dzīvās draudzes mājoklis, mācos saņemt svētības no Dieva, kas nevar piepildīties, ja es nedodu vai nedalos. Bet es ļoti labi apzinos, ka tas nav obligāti - nav tāda baušļa vai panta Bībelē, kas to liktu darīt. Vecajā derībā gan ir detalizēts senebreju ziedojumu veidu (ap 40 dažādiem) uzskaitījums. Jā, ir arī par desmito tiesu, bet tā ir tikai maza daļa no tiem ziedojumiem. Vēl ir laba daļa, kas aiziet bāreņiem un atraitnēm, kas manā gadījumā ir vēl papildus nauda, ko laiku pa laikam atdodu kādam lūdzējam vai noziedoju labdarībā. Esot tālu no šāda veida ticības praktizēšanas (kas ir vairāk nekā ikdienas lūgšanas/ meditācijas un garīgu rakstu lasīšanas), tas var izklausīties slimīgi un nesaprotami. Mana ģimene, piemēram, to nezina, jo viņi ir nekristieši un viņi to nesaprot. Bet tā nav viņu lieta, kamēr es savai ģimenei neatrauju dzīvošanai svarīgus līdzekļus (tas ir viens no ebreju principiem - templim un pārējiem tu vari ziedot, ja vispirms tu esi parūpējies par ģimenes labklājību).
Es par maz atceros stāstus par Meža māti, tāpēc komentēt to nevaru. Es nezinu, vai Tu ar viņu runājies, pielūdz vai vienkārši apbrīno.
Es zinu, ka pastāv dažādi gari un tā ir tik pat liela realitāte kā Dieva esamība. Iespējams, ka ir iespēja veidot kaut kādas attiecības ar šiem gariem, ļauties viņu ietekmei un ar viņu palīdzību ietekmēt citus cilvēkus. Bet es zinu, ka esmu Dieva aizgādībā, kurš var mani pasargāt no šo garu negatīvās ietekmes. Vai tie gari var mani ietekmēt arī pozitīvi? - īsti nezinu, bet man tas arī nav nepieciešams.
Šīs ir manas pārdomas vairāk, nekā drošas zināšanas, tāpēc es paturu tiesības mainīt viedokli šajos jautājumos, ja pieredze ieviesīs korekcijas un arī Tevi aicinu to uztvert tikai kā manas domas, nevis patiesību, par kuru es liktu galvu ķīlā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:) neuztraucies. mees diskuteejam sheit un tagad. tikai Tu un es un es esmu prieciiga, ka uzdroshinaajos Tev pajautaat un ka Tu tik izveersti un skaidri.

mammas teeva maate, bija ticiiga (Latgale) ar sveetbildi godaistabaa un luugshanaam. tas ir man vieniigais pozitiivais piemeers. paareejie ticiigie agraak vai veelaak sarunaa atklaati pasaka, ka buut par kristieshiem vinjiem ir izdeviigi. gan Latvijaa, gan Vaacijaa. kas man ir pilniigi nepienjemami. paziistami latvijaa bija arii ljoti nabadziigi cilveeki, kuriem peekshnji ir naakusi atklasme un ljoti nepatiikamaa veidaa uzmaacas ar pieveershanu Dievam.

es neesmu pagaans taadaa izpratnee kaa magjiski rituaali vai pieluugshana. Mezha maati es respekteeju un maacu beerniem nepiemeeslot, neraut, nelauzt bez vajadziibas. beernu paniskaas bailes no peerkona daardiem paariet, ja izstaastu staastu par Peerkonteevu. nu kaut kaa taa. buutiibaa es mekleeju kaadu literatuuru, lai to vareetu dariit apzinaataak, pagaidaam taas ir tikai manas izjuutas. nevis ar kaut ko baidiit, iedziit bijiibu, bet izskaidrot un padariit miilju.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja tā attieksme pret Meža māti ir tāda, tad tas ir dikti mīļi un pamācoši un uz labiem tikumiem aicinoši - kā latviešu tautas pasakās. Tas man liekas simpātiski. Noteikti jau padziļinātu informāciju par to visu var meklēt vai nu kādās fokloras kopās (mana māsa vienā tādā darbojās) vai pie dievturiem - gan vieni, gan otri nodarbojas arī ar pētniecību, lai labāk izprastu, ko, kā un kāpēc mūsu senči ir darījuši.

Par negodīgiem kristiešiem man sirds sāp, jo tā liecība ko viņi dod par kristīgo baznīcu un tai piederošajiem atstāj dziļas pēdas cilvēku atmiņā. Bet nu tādi cilvēki vienmēr ir bijuši un būs. Viņi nepaliks nesodīti mūžībā, daudzi diezgan briesmīgā veidā saņem sodu arī vēl dzīviem esot. Jo ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus. Un Dievs tomēr neļaujas apsmieties.

Naudas pelnīšana vai bagātība jau nav nekas slikts pats par sevi, bet Dieva vārda izmantošana savas labklājības celšanai nav nekas labs. Protams, cita runa ir par pilna laika kalpotājiem - mācītājiem, sludinātājiem, misionāriem, arī citu darbu darītājiem baznīcā. Jo tur tomēr ideāli ir, ja cilvēks var nodoties šai lietai ar visu savu spēku un laiku, kas nebūtu iespējams, ja iztika ir jāgādā vēl citā darba vietā. Es īsti nezinu, kādus "uzmācīgos" kristiešus Tu pazīsti, bet nu jā - cilvēki ir dažādi. Citi uzmācās ar kristietību vai jebkuru reliģiju, citi ar kosmētikas vai brīnumproduktu reklamēšanu vai tirgošanu. :)

(Reply to this) (Parent)