zivs - 19. Aprīlis 2022

choose a life,
choose a career,
choose fucking big television,
choose (neatceros to vārdu birumu)

I choose something else.

I don't choose something else. tas ir viss mans draivs. es to neizvēlos

tāpat kā dabīgi produkti. un dabīgas sievietes. ja make-ups, tad lai neaizklāj skaistumu, un mans mīļais temats - no shave, arī padusēs. paduses vēl var pieciest. vnk pieradināja, ka tā ir

saule vēl nebija uzausi, kad muļku zemē jau sākās rosība

/aptuveni, un laikam Zeibots/

vēl pirms darba patorčīju virtuvē, un virdžīnjas teksts
"We pretend it was all confined to one country, one point in time. We turn a blind eye to what surrounds us, and a deaf ear to the never-ending cries"

it got me

drusku palasīju ko citu, ne tikai sevi, un degjis, izrādās, feel the same. man pajāt uz tiem cibas ķīviņiem. Lācis arī nebūt nav adekvāts, bet tas jau iet pāri "pajāt". nezinu, nejaucos, un neinteresē.

meža pļaviņa. apgulties un nomirt, ar vielu letālu daudzumu, man ļoti der. citi ir briesmīgi veidi.
un tējas ierakstā bija kom, ka bail būtu zināt KĀ tu mirsi. aizdomājos, ka jā. domāju, ka man nav bail neko zināt, vnk negribu kā elektrības drošinātājs, bet tas būtu mokoši. skaitli es zinu, ne veidu.

ja tam skaitlim var ticēt, tad tā nebūs pašnāvība, kas mani ļoti skēro. tikai ne to. man pietiek ar tēti.

un jā, visas domas cibā. es tolaik paņēmu viņu dzivot sevī. tas bija smags, bet apzināts lēmums. es biju ļoti stiprs. vnk paļāvos, ka iznesīšu mūs abus ārā. noriju siekalas, jo domāju, tev tiešām pietiks spēka diviem? nezināju, bet nebija cita, kā turpināt būt cilvēkam. kādreiz es biju labs. es to apstiprināju skaļās domās, arvien skaidrāk. tie bija vairāki jautājumi, un katrreiz riju siekalas, saprotot, ka reāli runāju, un ko uzņemos. es vēl nekodu.

nav runa, ka es viņam neko nenozīmēju. tie ir, paldies Dievam, arhetipi, ka citu vecāku jau tev nav. viņš ir manī anyway, tikai pieņemts vai nepieņemts.

viss šis liek secināt, ka esi biomašīna, dzivo uzrakstītos kodos.
ārā ir daudz plašāk. bet tu taču neko neredzi, tikai apjaut.

lēmums ir bez noilguma. un arī tad es neatteiktos. es viņu iznesīšu kopā ar sevi. punkts

aizvelku biezos aizkarus, kuri tika instalēti, lai logos neredzētu, kad atveru telpu, no kuras spīd žilbinoša gaisma, lai aplaistītu puķes. puķes novīta, jo biju tobrīd tādā kodienā, kad rakstīju, ka nevaru kaķim ieliet ūdeni, līdu uz vēdera līdz tualetei. tikai mammas aprūpētāja to spēja.

dienas gaisma nav mans settings. vistīrākās domas gan ir dienasgaismā, kā jau tas ir iekārtots, un labākie darbi ar mate tēju, ne drogām, alko vispār ir pēdējais darbam (nu ja vien nav pilnīgas pohas, ka bez 200 nevari pat trāpīt pa burtiem klavierē). thou, nepārspīlēts amf, nu nē, pamatīgi pārspīlēts tajos laikos, ir bijis, ka cilvēkiem žoklis atkarās, kas notiek uz lapas vai datorā. sarakstīju arī vienu burtnīcu, ko uzdāvināju G, sūda valentīna dienā. tas bija asins raksts, jo neko nezināju, ko rakstu – vnk vilku burtus, pilnīgs Outsource. tas nebiju es. G aizgājušā mamma raudāja, kad G viņai nocitēja rindas. gribu dabūt kopiju, bet tā ir pārāk dārga. noslēpusi. pārmeklēju visas vietas, kamēr bijām tikai ar dēlu viņu mājās.
viņa negrib, ka lielos ar to draudzenēm. ļoti labi, nevajag lielīties, īpaši, ja tas tev nepieder.

visa veidotā un pazaudētā māksla ir cool, ka pazaudēta. tā es to redzu. labākie darbi ir pazaudēti, tikai Bjorkas oforts/akvatinta vairs vienā eksemplārā ir mapē. visu pakāst negribu. šo taupu, jo grafiķis Sietiņš bija ahujā (jau stāstīts, ka 10 bija par maz, bet nevar likt vairāk par 9, jo atliktā skate), kad vēl pirmajā kursā, pirmajā skatē to uz amf vnk vilku, dabīgi, man doto.
tālāk es dzēru un nemācījos. nolaidos, kas arī tagad redzams

un kuru tas interesē. dēļ savas PAB problēmas, visu darīt ūberkvalitātē, izvēlējos tādu diplomdarbu, ko var paveikt mēnešos, ne nedēļās. diploma kabatā viņam nav, kaut "mācījos pilnībā" līdz finālam.

ou, šit. kādu pizģec es atrādīju uz skatēm, kādā 3. kursā. pasniedzēji vnk skatījās un nevarēja noticēt, ka tāds bulšits vispār šeit atrodas. es nebiju skaidrs nevienu dienu un izpletu tādu pjanu plīvuru, ka pats skurinājos, bet tehniski bija kaut kas jāizliek skatē. man palūdza to aizvākt.

nedabūjis cerēto amf, jo vnk citādi nebija iespēju strādāt, sapirku somu ar alko, un skrāpēju naktī akadēmijā vara gravīru. pamodos laicīgi, turpat uz darba galda, no pirmās cilvēku murdoņas kaut kur zālēs. novilku caur presi, un abi pasniedzēji berzēja deniņus, turklāt no manis nesot kā no spirta mucas, turoties blakus, domājot neko – lai ātrāk beigtos.
Sietiņš teica "tikai tāpēc, ka tu man piezvanīji 3os naktī ("kur Jūs palikāt, mēs esam pulkvedī"), ieskaitīsim. tā neviens vēl nebija darījis"

viss ok. vēl Him, un startēju žurnālu. klients ir skumjš po žizņi, jo nomoka diabēts, kas arī ir žurnāls. man aukstais ekselis saka – tu vari to izmantot. vnk uzrakstīsi, ka darbs notiek. un viņai nekas cits neatliks. dabūs jau šorīt

mm, austiņas. tik traki, ka tikai vienā ausī tāds beautiful.
tas, ka cilvēki mirst un cieš, ir vienalga. es nezinu vai esmu vairs dzīvs. tas vismaz vairs nav labs cilvēks.

pofig. tu tiešām tā domā? sanāk, ka jā. atrodu mierinājumu, ka pats negribu vairs šeit pieskaitīties.

man nav izeja. es nekad neesmu bijis dzīvs. var vainot vecākus un whatever, bet tu esi gaļa ar elektroķīmiskiem impulsiem.

es nobeigšu sevi, lai nevarētu pastrādāt. atkal shēmas. esmu tipisks korumpēta profila virziens, jā, kad pelnīju mašīnu mēnesī, es vnk grābu. kukuļi valsts personai, zīmogi dokumentu viltošanai spirta tirgotājiem. mēnesis, tā ir huiņa. es reti strādāju, kā visu dzīvi. auto es dažkārt pelnīju dienā, kad cilvēki saņēma 40 Ls mēnesī.

draugs, tobrīd viesmīlis smalkā restorānā, kopumā ļoti kruts, jo cīnās un panāk dzīves uzlabošanos, arī bija kodējs, ieteica mani kaut kādā neliela darījuma sakarā kolēģiem.
viņi bija ahujā, kad ziemā ienācu tajā smalkajā restorānā, noplēstos šortos, pūkainā kažokā, ar mazo kaķīti uz pleca. izvairījās, nekādu darījumu negribēja.
vēlāk draugs teica viņiem. tu saproti, ka viņš apgriež dienā vairāk kā tu no klientiem. tas bija ļoti īss periods, bet top speed bija 800 Ls dienā, tā, visus uzmetot. un nē, tikai togad, kad sasolīju mārketingu, meitenēm solāriju par pasūtījumu'n'stuff, un visu ar draugiem nošņaucām kokā.
man nav robežu gandrīz

mans kaķītis, tobrīd jau stipri paaudzies. drausmīgi kodu, jo 9 dienas viņas ķermenītis bija saldētavā, nevarēju izdomāt kā apglabāt. nodzīvoja 19 gadus. es viņu ļoti mīlēju, un viņai bija stamina - mani neatstāja līdz pēdējam. viņa sagaidīja Lauru, kam mani atdot, un tad mokoši aizgāja. jau esmu rakstījis, ka nedēļu mocījos līdzi, nesot katru dienu pie sistēmas uz vet, barojot no špricītes, satītu dvielī. vet teica bezcers, beidz mocīt kaķi. spļāvu viņai virsū. tik brutāli un auksti viņa pateica, citiem, ledainiem vārdiem. tad vienā rītā pamodos, kad biju skatījies vakaru ik pa laikam apguļoties blakus, skatoties uz savu sirsniņu, ka viņas acīs jau ir vnk vēlēšanās beigties. ieliku somā, un viņa nepretojās.
to visu jau esmu rakstījis. skatījās varbūt kādu reizi ārā no somas, pēdējās minūtes redzēt šo murgaino pasauli (tā ir mana interpretācija).

gribēju ielikt arī bildi ar rokām, sagrieztām gaļā, nevaru atrast. to redzēja tikai G, un apvēmās no wacapa. vnk klausījos NIN, skatījos uz saldētavu. tas vispār nesāpēja. vnk griezt, dziļi. to Laurai nē, bet bija vienlaicīgi. tikko kaķis aizgājis un viņa atnākusi.

nāve ir 1:1. runā holivudas sviestu par mīļotajiem lidzās. nope. es miru pie vet galda, kad gatavojās sākumā ievadīt tikai miega zāles, glaudīju, skūpstīju atvadas, viņa neko neredzēja, drusku trīcēja. viņa bija viena, aizmiga atvērtām acīm, joprojām dzīva. vets teica lai eju prom. letālā būs drūmi

go bombing, now. all the nuclear weapons. cover whole world. there is nothing, just murgs.

tev vispār nav sirds. varēsi paklausīties Moby. gribu sapist darbu. nu nē. tu vispār neko nejūti, un varēsi labi strādāt

Man ir vienalga būt vai nebūt. Brutāli sameloju žurnāla kundzei, lai ir peace. viņai. man peace nespīd. tilpums. o jā, tad ir peace

man taču ir kaķītis mājās.

un kā jau rakstam visu cibā, kas prātā.
es šim kaķim jautāju, vai tev ir connection ar Kati. viņa mierīgi piemiedza acis. dzīvniekiem ir full Cloud connection, tā jau domāju.
lūdzu, vai pateiksi viņai, ka nekad neaizmirstu, un ļoti mīlu. šis meža kaķis pilnīgi konkrēti apstiprināja ar nepārspīlētām kustībām, ka ir jau msg nosūtījis.

tā dročīju sevi lasīdams. tu esi izsmiekls, un man par to nav nekādu domu.
tu piesakies nejust. nevar ne pieteikties, ne citādi. es neatdodu sevi haosam sevi saplosīt. labāk papis darbu.
ja tava mamma aizies šobrīd, tu esi uz ielas. nope. viss jau ir izplānots. ķip būs, jo ieslēgsies advanced "es".
tas notiek visu dzīvi. kad ir pizģec, nevis vnk muldēšana par pizģec, es pārslēdzos, uz brīdi, lai viss sakārtojas. es nezinu kāpēc man ir tādas spējas

šiem, liela izmēra kaķiem, vislaik krājās miedziņa krevelītes acu kaktiņos.
tik ļoti patīk izņemt ar nagu. viņai arī, bet uztvēra, ka tas man ir sekss, un tad atļauj ļoti īpaši. prelude. vnm nemaz tā nevar. jābūt īpašai uzmanībai

nē, nu tu gribi piepisties, vai tomēr strādāt?

choose a life,
choose a carrera

what do you choose? šis jau ir izvēles jautājums. šis moments vairs nav draivs.

pohujā uzpīpēt cīgu beidzot

it kā norunāji ar sevi sākt no 5iem, nu labi, vismaz no 6iem

ciba delete ir neiespējami

pietiek apvainojumus savā virzienā. pīpēju istabā, un nah. shut up, for next 2 seconds

amf šņaukt? nu nē. žurčiks it tikai pāris stundas. ko tu darītu pēc tam?

griez mūziku, whatvever, you will find. un pīpē nākamo. pīpēt istabā ir extra

ieliet sev vēl, arī aizdomīga extra

ou, siļķe un lasis noderēja. atkal sāk vilkt vēderu čokurā

bļ., taščīties, ka tu esi superstārs, ja tā ir un absolūti nav

man nevajag Absolut uz galda. pietiks, ja nenorubīsies

jā amf šņaukt. žurčiku es nevēlos pakāst.
go!

samaksāju par telefoniem. viss mans spēks vakardien.

its not easy. man ir milzīgi telefona rēķini. kaudzēm ierīču ņemtas. planšeti ņēmu L, jo viņai saplīsis Macbook Air. atteicās, ne par ko negribēja lai nosūtu. būtībā tā pateica, ka vairs nebūs. atdevu viņas tētim. pārējās ierīces nav pieminēšanas vērtas.

un legalizētie bandīti atņem n-simtus katru mēnesi. esmu jau uzlicis poverī. redzēs, kur tas aizies. moš kājas pārlauzīs.
it kā viss bija saplānots, bet par retu lietoju amf, nevaru vairs izsekot excelim

nope, tu vienkārši iedzeršanu esi pārvērtis kodienā.

ta hui, kā Andra dienasgrāmatā

un te ir nesmieklīga taisnošanās. iet pa kalniem un lejām. es vnk nedrīkstu izvērst to kodienā. pārējā laikā viss norm. pat varu šad tad iemalkot, un nekas traks. bet ar tādām atkarības saknēm, nekad neko nevar zināt

paņēmu kripatiņu. viņš ir mānīgs. liekas, ka neiesver, bet kontekstā ar manu psihumu, var nostrādāt lietas.
norm amf ir kā Breaking Bad. gandrīz žļurkstoši kristāli. tolaik bija jātura saldētavā, lai izžūst. tiem, kas bahā, tas protams derētu

vnk klausies mūziku.

pilnīgi kā speciāli terorizētu cibu. ja nevari aizvērties, ir iespēja saglabāt ierakstu, lai neuzrādās leitestos. ciba jau sen pakāsta. tur klāj palagus nefolks, kam gan neizsaku pārmetumus, because I do love, kautkāda noblesavage, un deģenerāts gnidrologs. šobrīd piedalos cibas čakarēšanā, un mans draivs nav attaisnojums.

bet viss taču ir kārtībā, jo šī ir SVIESTA ciba. un pateicos, ka tāda ir

nu bļ. mūziciņu. kaut kādu lauku kapelu, lai ieštirī, un tad gribi labāk strādāt, ne to ārprātu ausīs

cool. Vērmanes dārzā. gribētu alu un desiņas. vienīgi negaršo alus un neēdu desiņas.

vnk gribu ēst nenormāli. salabošu žurnālu, un pisec kā šeptēšos pa virtuvi. will cook for me in unbelievable ways

nē, tā var aizmigt.
NIN is next try

there is no fucking you.
zinu, nesen bija tāds ieraksts. vnk velk pat tās paņemtās kripatas. man grams toč uz mēnesi ir enough. senie laiki ir pagājuši

nu labi, uz dienām 10

you wanna perfect drug.

zinu, ka Trentam tā ir kompozīcija, no kuras vismaz presē viņš ir norobežojies, bet visiem patīk anyway. kāda man daļa par citiem? man patīk

NIN visas kompozīcijas, kas dzirdētas, ir cool. neesmu fana līmenī, bet džeks ir fucking cool, it sevišķi, ja redz to spēku video. tāda atdeve, visam mūzikā.
man nav ko prasti tur runāt par tēva simboliem. es pats nesu divus. I do, and I'm alive

vai tas ir foršs, kas ir manī dzīvs, es noteikti nezinu, bet dzīvs

ja es NIN saprastu agrāk, es būtu pilnīgi no-backwards fan.
tik īsta persona.

fāk, uznāca miegs. ko vēl tu rakstīsi? par pirdieniņiem, kuru nav?

vnk muguru atpūtināt. un tad jau plāns visu nolaist tualetē. ja šo cilvēku varētu ietekmēt, nu vismaz nedzert šņabi, kamēr darbs nav izdarīts.

cilvēks-atrauga

tāds lūziens, piecēlos tikai, jo vajadzēja čurāt. noslaucīju diska vāciņu, lai nebūtu zombie. tas bija pēdējais, un vēl mani nav iespēruši zemē. neko arī vairs nevajag. tikai izdarīt šo.
tikai ļoti kaitina kaijas, vai baklāni. nekrietni putni, un loti skaļi. saprotu, ka dzīvnieki ir nevainīgi, bet šie putni mani besī.

idioti, kliedzošie. jātaisa ciet lodžija.

wake up, wake up. jāiet skalot acis?

ko tgd? uzlikt brilles, jau viens solis pretī darbam. tā sabojāta redze. vēl pirms 3 (laikam 5iem) gadiem pārbaudīju, un arī cibā rakstīju. vienai acij bija 100% redze. nezinu, ko tas nozīmē, jo šeit nekas nav 100%. pat nāvi es nezinu, vai ir 100%. ar Gati mēs reiz vienojamies, ka zinam tikai, ka kaut kas ir. mēs sevi piedzīvojam, un vairāk neko nezinam. tātad ir, un tas ir vienīgais. pārējais vispār nafig nav apjaušams. tas neko nenozīmē, ko mēs domājam (piebilstot, ka ne jau nav jāiesaistās, jo realitāti atlaist nav laba doma, bet neko neko nezinam, pat vai esam, vnk ja mēs runājam, tad kaut kas ir, pastāv. boolean 1, nevis 0. Gatis vismaz daudz lasa, skatās un domā, bet sapratām līdzīgi).

next step. aizvērt blondīnes failus. yes, close all tabs arī Acrobatā.
next čakarēt sevi ar tiem putniem. pārāk labs laiks, lai ietu pīpēt virtuvē.

tēvam nepatika putni. man nav pretenziju, tikai kaijas/baklāni reāli besī. un protams, viņi nav gudri, bet ir dzīvnieki, un tas ir mans slimais prāts, dusmoties uz dzīvniekiem.

vnk aizver pārlūku. meibi kaut ko sāksi.
ne easy lēmums. tikko mēģināju, bet atgriezos.

jes. es sev apsolu (tu iepriekš teici, ka neko nesoli. šis ir extreme. nu labi, nesoli, vnk aizver).

23 min nostrādātas, un jau gandrīz pusē. nebija tik traki. jāiet pīpēt. tad jau mani vairs nenomauks. nabadzīte, neko neprasa, gaida.
šī bija viena no diviem, kas atgriezās pēc uzmetiena kodienā. vēlāk sarakstījāmies. abiem bija ļoti žēl, jo biju norm atlaidis, un pārveidojis viņas kinda 1993 dizaina žurnāla konceptu, nu vismaz uz kādu 2010. augstāk es nepavelku. skatos tendences pinterestā, un nesaprotu, kādi prāti tur strādā, jo viņi jau nekur neņem tās idejas. paši izdomā. es vnk māku labi transformēt redzēto. LV un arī ārzemēm der mans 2010.

man, kā PAB, ir ļoti augsti standarti. man 2022, nozīmē minimums 2022. kas paši nav grafikā, manu 2010 redz kā 2022.
nu ja, un noīsinot akadēmijas stāstu, diploms viņam nav kabatā, jo PAB, fuckin reāli high uzdevumu sev uzliku. pārsteidzošs sākums bija, L pat savāca izprintētās fočenes no multenes. čoms, LV armijas kiberdžeks un visās lietās ieinteresēts puisis (mūzikas programmēšana piemēram) elsa, ja viņš varētu kaut daļu no tā. es sev nepiekaru to PAB birku. vnk pēc tā K. Simanoviča raidījuma šo to vairāk par sevi sapratu

stučī ņiže.
neciešu aprakstus, kur mēģinu celties. jo tad tu visu zaudē

haha, Londonā šobrīd pasniedzošais profesors, arī ir cibā, reiz teica, skolojoties vēl bakalauru LV, kognitīvā virzienā, ka pisec kā viņu iegremdēju un izcēlu – esot psihiloģija, vnk ierakstīta by default. nu nē, esmu muļķis. vnk nezinu, kāpēc tāds kabelis uz Cloud.
nu jā, un mana psihiatre atzina, ka viņa nespēj mani nolasīt. tas esot kaut kas starp teātri un realitāti, bet nesaprot kur es atrodos. tas nav, vai drīzāk ir teātris, tikai ar 85% īstiem faktiem. pieļauju 15% kļūdu, ne visu precīzi atceroties.

viņa ir jauka, kundze ar milzīgām rokassprādzēm, kas grab uz galda, un smēķē sarkano marlboro. mēdz nozust, ka psihocentra dežūrkundzes runā muļķības un apjūk, kad taujāju konkrētāk, wtf, man vajag pierakstu. kas ir noticis, kad gaidāma atpakaļ.
drausmīgi bija kauns, vēl reizi pēc Ie.K. situācijas, kad pēc vizītes drīz satiku viņu veikalā. bija pretīgi laikapstākļi un minēju, ka braukšu mājās ar taksīti. viņa deva mājienu ar bomi, ka besī tagad gaidīt līdz kaut kurienienei vēl ejamu transportu. salām, iznākuši no veikala, kur paņēmu 200, un bija pilns novembra komplekts.
es izrēķināju, ka tad man būs jāaizņemās. pietiek tikai taksim sev un vēl šmigu, un paliks apmēram tik, cik aizbraukt līdz viņas mājām.
abi redzējām, ka vnk saslaucīju to situāciju zem tepiķa. easy, stipra personība, ne par ko nebrīnās. man gan bija ļoti kauns, to visu saprast. tas nekas, ka viņa nezināja, ka mēdzu braukt ar taxi par pēdējo naudu.

jā mana psihiatre ir kruta beibe, nevaru noteikt vecumu, ir vecāka par mani meibi 10, un tas nav svarīgi. kāda starpība, ja pats esmu tuvu 50, bet vislaik jūtos jauns. tikai sabiedrībā piebremzēju, jo saprotu, ka mani redz vismaz uz 40, un tas vairs nav jauns. ir pieredzējusi full life. tas momentā redzams, paskatoties, parunājot vien pāris vārdus

liekot mammu gulēt dzirdēju televizoru.
tam vispār nav robežu. cilvēktirdzniecība, saistībā ar no kara bēgošām sievietēm. kur vēl tālāk? all-encompassing nuclear hit is what I see, to stop this.
labi, ka neko nejūtu. kaut kas manī vnk visu reģistrē, kamēr nejūtu

par diplomdarba-multenes sākumu.
kodu parastajā stilā, un sapratu, ka vajag amf, lai nekavējoties tiktu uz pekām. čoms, reperis, bijis arī uz LV skatuves, noorganizēja. aizbraucām uz Salaspili, Klondaiku atceros tikai kad iznācu no tualetes, neapslaucījis nāsis. kaut kas tur bija ar lekšanu uz galda, bet tas biju parastais es.

cits stafs, ka apjēdzu, ko gribu ar to amf darīt, un 4os naktī bārmenim palūdzu kādu lapu un pildspalvu. bija tikai avīze. švīkāju, n-reizes ar pilteni "Rīga", maksimāli lieliem burtiem, bet tas bija durdoms. skaidrs, ka mašīnu gaismās to neizlasīs. pateicu visiem čau, un devos uz šoseju. tās es tur stāvēju, apbrīnojami neilgi, turot avīzi, no kuras 99% nekas nebija nolasāms. savāca laipns onkulis, bet ceļā nobijās, jo laikam nebiju adekvāts. tiku līdz zemitānu statoilam, tur arī mani neņēma par pilnu rubli, un bija laimīgi, man aizverot durvis.

mājās, vājprāta acīm, es iebrāzos, un momentā sāku klāt tempera fonus multenei, visu saskenēju, un izdarīju tik daudz, pat jau sācis animēt, līdz G pamodās, ka vispār nesapratu, kā to var izdarīt, nezinu cik, bet ļoti mazās stundās.

mm, jā. vēl par laipniem stopotāju ņēmējiem.

aizbraucu uz svecīšu dienu Jaunciema kapos, labi iekapājis absinti. jau tumsā, bet tas arī labākais svecīšu gaismām.
nevarēju atrast tēva anonīmo kapu. šķietami, "uztaustīju" iespējamo pauguru virs velēnām. sabruku turpat zemē, un asaras tā bira, ka pārgāja skaļā kliedzienā. cilvēki drusku skatījās, vai nav kas slikts noticis. apraku viņam 2 cīgas, klusi nolēju absinti zemē (vai es nolēju? nožēlojami, ja tās ir greizas atmiņas. es viņam visu gribu, lai viņš ir ok. tās kapu tradīcijas fiziski neko nenozīmē. tikai attieksmi).

pamatīgi izraudājies, vēl pasēdējis rudens miklajās sūnās, devos prom. satiku veco grafiķi, ieraudzījis salona gaismā, viņa mašīnā, kas mani mācīja pirms LMA. bija priecīgs, bet norobežojās, un nah nah, uz Rīgu nevedīs. autobusi nebija iespējami (gaidīja pūļi), un paņēma viens country mūzikas stilam piemērots, laipns pāris. biju nenormāli pateicīgs, teju sareibis no viņu sirsnīgās attieksmes, vēl virs absinta

runāju par visiem pašsaprotamām lietām. laikam, lai veidotu priekšstatu, jo mēs jau viens otru nepazīstam.

man tā īsti nevajag, lai jūs mani saprastu. vnk esmu drusku par stulbu, lai nošķirtu lieko

tb, man nevajag lai ar mani draudzējas, ar katru gadu vairāk.
es novērtēju attieksmē, kas man ir, un redzu, ka cilvēki ir straume. visiem, paldies Dievam, viņi paši sev ir pirmie (Vova neredz, viņš apgalvoja, ka tikai par citiem, par sevi neko nav jārūpējas), un lai viss plūst. acu fokusu gan nevajag zaudēt.

lēnām krājās miskaste istabā. paldies amf, ļoti savākta miskaste, un joprojām pats savākts.

jāmauc žurn. 23os ir laiks, kad viņa tiek līdz epastiem

ha, kopumā 1h 15min. nevarēji jau 6os no rīta izdarīt? tad tev nebūtu kā sevi čakarēt. konkrēts mazo tipiņš.

bet mazohisti nejūtās slikti, ar to, kādi viņi ir. viņi vnk citu nezina, kā ir būt savādāk.
"nezināšanā ir spēks". ok, tēja, es saprotu Tavu pointu, vnk maz daru, lai drusku pietuvotos tam

"visiem, paldies Dievam, viņi paši sev ir pirmie"

nu nē. es ātri skaidroju, panikā par nevirzošos žurnālu.
un atkal runāju pašsaprotamas lietas. ego ir totāli jāierobežo, lai esi pats kārtībā, tas gan pirmais (jo citādi nekas nenotiks, būs haoss), un ne vairāk. next ir to kompilēt, lai citiem arī ir labi.

ar metanoia man gan iet švaki. kopš tās reizes, kad indulgence parādīja savu "intelektuāļa" seju, izlasījis par manu metanoia, es tiešām biju sācis ar sevi strādāt. tas ir tikai laika atskaitei. I do, un tad jau būs labāk. Melnie plosās, vnk pārtrauc manu prātu, un bāž savus omnivas sūtījumus, še ņem.
"klostera Laura" teica, ka tu esi sacaurumots, bet dzīsti, un dēmoniem vēl ir vaļā vecās durvis. būtībā no drugs, no alko. tās ir viņu durvis. brīdināja tikai par alko, pavisam nesen, 2019, kad bija Rīgā. pats zinu, ka drogas man tikai dod, un (smejieties), nekad neesmu bijis no drogām atkarīgs. viena vasara bija uz ecstasy, un arī tā nebija atkarība, jo ātri apriebās. alko gan visu atņem.

no stāstiem var rasties iespaids, ka amf man topā. bija posmi, kad maucu nedēļā vai divās 2-3 dienas. nu jā lauva, arī 5 dienas ir bijušas

un alko ir legāls, pretēji visām redzētajām tabulām, kur ir augstāks atkarībā un degradācijā par dažām drogām.
nē, es negribu lai aizliegtu alko. man tas nav izdevīgi. un drogām jābūt kontrolētām, pilnīgi noteikti. iedomājos urlu, kam nekā nav ķirbī, pāršņaukušos amf. baisi. bet ne ar krimināllikumu. tad krimināls attiecīgi būtu jābūt alko, jo lielākais posts tiek pastrādāts sadzīvē ar alko.

nu man varbūt vnk paveicies, ka drogas strādā manā labā, ne pret mani. ko es zinu, khh?