19.. Apr, 2022 | 06:50
aizvelku biezos aizkarus, kuri tika instalēti, lai logos neredzētu, kad atveru telpu, no kuras spīd žilbinoša gaisma, lai aplaistītu puķes. puķes novīta, jo biju tobrīd tādā kodienā, kad rakstīju, ka nevaru kaķim ieliet ūdeni, līdu uz vēdera līdz tualetei. tikai mammas aprūpētāja to spēja.
dienas gaisma nav mans settings. vistīrākās domas gan ir dienasgaismā, kā jau tas ir iekārtots, un labākie darbi ar mate tēju, ne drogām, alko vispār ir pēdējais darbam (nu ja vien nav pilnīgas pohas, ka bez 200 nevari pat trāpīt pa burtiem klavierē). thou, nepārspīlēts amf, nu nē, pamatīgi pārspīlēts tajos laikos, ir bijis, ka cilvēkiem žoklis atkarās, kas notiek uz lapas vai datorā. sarakstīju arī vienu burtnīcu, ko uzdāvināju G, sūda valentīna dienā. tas bija asins raksts, jo neko nezināju, ko rakstu – vnk vilku burtus, pilnīgs Outsource. tas nebiju es. G aizgājušā mamma raudāja, kad G viņai nocitēja rindas. gribu dabūt kopiju, bet tā ir pārāk dārga. noslēpusi. pārmeklēju visas vietas, kamēr bijām tikai ar dēlu viņu mājās.
viņa negrib, ka lielos ar to draudzenēm. ļoti labi, nevajag lielīties, īpaši, ja tas tev nepieder.
visa veidotā un pazaudētā māksla ir cool, ka pazaudēta. tā es to redzu. labākie darbi ir pazaudēti, tikai Bjorkas oforts/akvatinta vairs vienā eksemplārā ir mapē. visu pakāst negribu. šo taupu, jo grafiķis Sietiņš bija ahujā (jau stāstīts, ka 10 bija par maz, bet nevar likt vairāk par 9, jo atliktā skate), kad vēl pirmajā kursā, pirmajā skatē to uz amf vnk vilku, dabīgi, man doto.
tālāk es dzēru un nemācījos. nolaidos, kas arī tagad redzams
un kuru tas interesē. dēļ savas PAB problēmas, visu darīt ūberkvalitātē, izvēlējos tādu diplomdarbu, ko var paveikt mēnešos, ne nedēļās. diploma kabatā viņam nav, kaut "mācījos pilnībā" līdz finālam.
ou, šit. kādu pizģec es atrādīju uz skatēm, kādā 3. kursā. pasniedzēji vnk skatījās un nevarēja noticēt, ka tāds bulšits vispār šeit atrodas. es nebiju skaidrs nevienu dienu un izpletu tādu pjanu plīvuru, ka pats skurinājos, bet tehniski bija kaut kas jāizliek skatē. man palūdza to aizvākt.
nedabūjis cerēto amf, jo vnk citādi nebija iespēju strādāt, sapirku somu ar alko, un skrāpēju naktī akadēmijā vara gravīru. pamodos laicīgi, turpat uz darba galda, no pirmās cilvēku murdoņas kaut kur zālēs. novilku caur presi, un abi pasniedzēji berzēja deniņus, turklāt no manis nesot kā no spirta mucas, turoties blakus, domājot neko – lai ātrāk beigtos.
Sietiņš teica "tikai tāpēc, ka tu man piezvanīji 3os naktī ("kur Jūs palikāt, mēs esam pulkvedī"), ieskaitīsim. tā neviens vēl nebija darījis"
dienas gaisma nav mans settings. vistīrākās domas gan ir dienasgaismā, kā jau tas ir iekārtots, un labākie darbi ar mate tēju, ne drogām, alko vispār ir pēdējais darbam (nu ja vien nav pilnīgas pohas, ka bez 200 nevari pat trāpīt pa burtiem klavierē). thou, nepārspīlēts amf, nu nē, pamatīgi pārspīlēts tajos laikos, ir bijis, ka cilvēkiem žoklis atkarās, kas notiek uz lapas vai datorā. sarakstīju arī vienu burtnīcu, ko uzdāvināju G, sūda valentīna dienā. tas bija asins raksts, jo neko nezināju, ko rakstu – vnk vilku burtus, pilnīgs Outsource. tas nebiju es. G aizgājušā mamma raudāja, kad G viņai nocitēja rindas. gribu dabūt kopiju, bet tā ir pārāk dārga. noslēpusi. pārmeklēju visas vietas, kamēr bijām tikai ar dēlu viņu mājās.
viņa negrib, ka lielos ar to draudzenēm. ļoti labi, nevajag lielīties, īpaši, ja tas tev nepieder.
visa veidotā un pazaudētā māksla ir cool, ka pazaudēta. tā es to redzu. labākie darbi ir pazaudēti, tikai Bjorkas oforts/akvatinta vairs vienā eksemplārā ir mapē. visu pakāst negribu. šo taupu, jo grafiķis Sietiņš bija ahujā (jau stāstīts, ka 10 bija par maz, bet nevar likt vairāk par 9, jo atliktā skate), kad vēl pirmajā kursā, pirmajā skatē to uz amf vnk vilku, dabīgi, man doto.
tālāk es dzēru un nemācījos. nolaidos, kas arī tagad redzams
un kuru tas interesē. dēļ savas PAB problēmas, visu darīt ūberkvalitātē, izvēlējos tādu diplomdarbu, ko var paveikt mēnešos, ne nedēļās. diploma kabatā viņam nav, kaut "mācījos pilnībā" līdz finālam.
ou, šit. kādu pizģec es atrādīju uz skatēm, kādā 3. kursā. pasniedzēji vnk skatījās un nevarēja noticēt, ka tāds bulšits vispār šeit atrodas. es nebiju skaidrs nevienu dienu un izpletu tādu pjanu plīvuru, ka pats skurinājos, bet tehniski bija kaut kas jāizliek skatē. man palūdza to aizvākt.
nedabūjis cerēto amf, jo vnk citādi nebija iespēju strādāt, sapirku somu ar alko, un skrāpēju naktī akadēmijā vara gravīru. pamodos laicīgi, turpat uz darba galda, no pirmās cilvēku murdoņas kaut kur zālēs. novilku caur presi, un abi pasniedzēji berzēja deniņus, turklāt no manis nesot kā no spirta mucas, turoties blakus, domājot neko – lai ātrāk beigtos.
Sietiņš teica "tikai tāpēc, ka tu man piezvanīji 3os naktī ("kur Jūs palikāt, mēs esam pulkvedī"), ieskaitīsim. tā neviens vēl nebija darījis"