19.. Apr, 2022 | 18:03
23 min nostrādātas, un jau gandrīz pusē. nebija tik traki. jāiet pīpēt. tad jau mani vairs nenomauks. nabadzīte, neko neprasa, gaida.
šī bija viena no diviem, kas atgriezās pēc uzmetiena kodienā. vēlāk sarakstījāmies. abiem bija ļoti žēl, jo biju norm atlaidis, un pārveidojis viņas kinda 1993 dizaina žurnāla konceptu, nu vismaz uz kādu 2010. augstāk es nepavelku. skatos tendences pinterestā, un nesaprotu, kādi prāti tur strādā, jo viņi jau nekur neņem tās idejas. paši izdomā. es vnk māku labi transformēt redzēto. LV un arī ārzemēm der mans 2010.
man, kā PAB, ir ļoti augsti standarti. man 2022, nozīmē minimums 2022. kas paši nav grafikā, manu 2010 redz kā 2022.
nu ja, un noīsinot akadēmijas stāstu, diploms viņam nav kabatā, jo PAB, fuckin reāli high uzdevumu sev uzliku. pārsteidzošs sākums bija, L pat savāca izprintētās fočenes no multenes. čoms, LV armijas kiberdžeks un visās lietās ieinteresēts puisis (mūzikas programmēšana piemēram) elsa, ja viņš varētu kaut daļu no tā. es sev nepiekaru to PAB birku. vnk pēc tā K. Simanoviča raidījuma šo to vairāk par sevi sapratu
stučī ņiže.
neciešu aprakstus, kur mēģinu celties. jo tad tu visu zaudē
haha, Londonā šobrīd pasniedzošais profesors, arī ir cibā, reiz teica, skolojoties vēl bakalauru LV, kognitīvā virzienā, ka pisec kā viņu iegremdēju un izcēlu – esot psihiloģija, vnk ierakstīta by default. nu nē, esmu muļķis. vnk nezinu, kāpēc tāds kabelis uz Cloud.
nu jā, un mana psihiatre atzina, ka viņa nespēj mani nolasīt. tas esot kaut kas starp teātri un realitāti, bet nesaprot kur es atrodos. tas nav, vai drīzāk ir teātris, tikai ar 85% īstiem faktiem. pieļauju 15% kļūdu, ne visu precīzi atceroties.
viņa ir jauka, kundze ar milzīgām rokassprādzēm, kas grab uz galda, un smēķē sarkano marlboro. mēdz nozust, ka psihocentra dežūrkundzes runā muļķības un apjūk, kad taujāju konkrētāk, wtf, man vajag pierakstu. kas ir noticis, kad gaidāma atpakaļ.
drausmīgi bija kauns, vēl reizi pēc Ie.K. situācijas, kad pēc vizītes drīz satiku viņu veikalā. bija pretīgi laikapstākļi un minēju, ka braukšu mājās ar taksīti. viņa deva mājienu ar bomi, ka besī tagad gaidīt līdz kaut kurienienei vēl ejamu transportu. salām, iznākuši no veikala, kur paņēmu 200, un bija pilns novembra komplekts.
es izrēķināju, ka tad man būs jāaizņemās. pietiek tikai taksim sev un vēl šmigu, un paliks apmēram tik, cik aizbraukt līdz viņas mājām.
abi redzējām, ka vnk saslaucīju to situāciju zem tepiķa. easy, stipra personība, ne par ko nebrīnās. man gan bija ļoti kauns, to visu saprast. tas nekas, ka viņa nezināja, ka mēdzu braukt ar taxi par pēdējo naudu.
jā mana psihiatre ir kruta beibe, nevaru noteikt vecumu, ir vecāka par mani meibi 10, un tas nav svarīgi. kāda starpība, ja pats esmu tuvu 50, bet vislaik jūtos jauns. tikai sabiedrībā piebremzēju, jo saprotu, ka mani redz vismaz uz 40, un tas vairs nav jauns. ir pieredzējusi full life. tas momentā redzams, paskatoties, parunājot vien pāris vārdus
šī bija viena no diviem, kas atgriezās pēc uzmetiena kodienā. vēlāk sarakstījāmies. abiem bija ļoti žēl, jo biju norm atlaidis, un pārveidojis viņas kinda 1993 dizaina žurnāla konceptu, nu vismaz uz kādu 2010. augstāk es nepavelku. skatos tendences pinterestā, un nesaprotu, kādi prāti tur strādā, jo viņi jau nekur neņem tās idejas. paši izdomā. es vnk māku labi transformēt redzēto. LV un arī ārzemēm der mans 2010.
man, kā PAB, ir ļoti augsti standarti. man 2022, nozīmē minimums 2022. kas paši nav grafikā, manu 2010 redz kā 2022.
nu ja, un noīsinot akadēmijas stāstu, diploms viņam nav kabatā, jo PAB, fuckin reāli high uzdevumu sev uzliku. pārsteidzošs sākums bija, L pat savāca izprintētās fočenes no multenes. čoms, LV armijas kiberdžeks un visās lietās ieinteresēts puisis (mūzikas programmēšana piemēram) elsa, ja viņš varētu kaut daļu no tā. es sev nepiekaru to PAB birku. vnk pēc tā K. Simanoviča raidījuma šo to vairāk par sevi sapratu
stučī ņiže.
neciešu aprakstus, kur mēģinu celties. jo tad tu visu zaudē
haha, Londonā šobrīd pasniedzošais profesors, arī ir cibā, reiz teica, skolojoties vēl bakalauru LV, kognitīvā virzienā, ka pisec kā viņu iegremdēju un izcēlu – esot psihiloģija, vnk ierakstīta by default. nu nē, esmu muļķis. vnk nezinu, kāpēc tāds kabelis uz Cloud.
nu jā, un mana psihiatre atzina, ka viņa nespēj mani nolasīt. tas esot kaut kas starp teātri un realitāti, bet nesaprot kur es atrodos. tas nav, vai drīzāk ir teātris, tikai ar 85% īstiem faktiem. pieļauju 15% kļūdu, ne visu precīzi atceroties.
viņa ir jauka, kundze ar milzīgām rokassprādzēm, kas grab uz galda, un smēķē sarkano marlboro. mēdz nozust, ka psihocentra dežūrkundzes runā muļķības un apjūk, kad taujāju konkrētāk, wtf, man vajag pierakstu. kas ir noticis, kad gaidāma atpakaļ.
drausmīgi bija kauns, vēl reizi pēc Ie.K. situācijas, kad pēc vizītes drīz satiku viņu veikalā. bija pretīgi laikapstākļi un minēju, ka braukšu mājās ar taksīti. viņa deva mājienu ar bomi, ka besī tagad gaidīt līdz kaut kurienienei vēl ejamu transportu. salām, iznākuši no veikala, kur paņēmu 200, un bija pilns novembra komplekts.
es izrēķināju, ka tad man būs jāaizņemās. pietiek tikai taksim sev un vēl šmigu, un paliks apmēram tik, cik aizbraukt līdz viņas mājām.
abi redzējām, ka vnk saslaucīju to situāciju zem tepiķa. easy, stipra personība, ne par ko nebrīnās. man gan bija ļoti kauns, to visu saprast. tas nekas, ka viņa nezināja, ka mēdzu braukt ar taxi par pēdējo naudu.
jā mana psihiatre ir kruta beibe, nevaru noteikt vecumu, ir vecāka par mani meibi 10, un tas nav svarīgi. kāda starpība, ja pats esmu tuvu 50, bet vislaik jūtos jauns. tikai sabiedrībā piebremzēju, jo saprotu, ka mani redz vismaz uz 40, un tas vairs nav jauns. ir pieredzējusi full life. tas momentā redzams, paskatoties, parunājot vien pāris vārdus