19.. Apr, 2022 | 09:23
cibiņš ≡: zivs
mans kaķītis, tobrīd jau stipri paaudzies. drausmīgi kodu, jo 9 dienas viņas ķermenītis bija saldētavā, nevarēju izdomāt kā apglabāt. nodzīvoja 19 gadus. es viņu ļoti mīlēju, un viņai bija stamina - mani neatstāja līdz pēdējam. viņa sagaidīja Lauru, kam mani atdot, un tad mokoši aizgāja. jau esmu rakstījis, ka nedēļu mocījos līdzi, nesot katru dienu pie sistēmas uz vet, barojot no špricītes, satītu dvielī. vet teica bezcers, beidz mocīt kaķi. spļāvu viņai virsū. tik brutāli un auksti viņa pateica, citiem, ledainiem vārdiem. tad vienā rītā pamodos, kad biju skatījies vakaru ik pa laikam apguļoties blakus, skatoties uz savu sirsniņu, ka viņas acīs jau ir vnk vēlēšanās beigties. ieliku somā, un viņa nepretojās.
to visu jau esmu rakstījis. skatījās varbūt kādu reizi ārā no somas, pēdējās minūtes redzēt šo murgaino pasauli (tā ir mana interpretācija).
gribēju ielikt arī bildi ar rokām, sagrieztām gaļā, nevaru atrast. to redzēja tikai G, un apvēmās no wacapa. vnk klausījos NIN, skatījos uz saldētavu. tas vispār nesāpēja. vnk griezt, dziļi. to Laurai nē, bet bija vienlaicīgi. tikko kaķis aizgājis un viņa atnākusi.
nāve ir 1:1. runā holivudas sviestu par mīļotajiem lidzās. nope. es miru pie vet galda, kad gatavojās sākumā ievadīt tikai miega zāles, glaudīju, skūpstīju atvadas, viņa neko neredzēja, drusku trīcēja. viņa bija viena, aizmiga atvērtām acīm, joprojām dzīva. vets teica lai eju prom. letālā būs drūmi