zintish

Japānā ir pilsētiņa, vārdā Beppu.
Tamī pilsētiņā ir onsens, zem nosaukuma Kitahmama Termas.
Viņiem ir siltais minerālūdens āra baseiniņš, jūras krastā, kurā var sēdēt, kamēr satumst, un skatīties kā pāri lidinās sikspārņi.

viss, chau, skumjās ceļojuma beigas, lidojam mājup.
viss nesanāca, kā bija plānots, pārsvarā pietrūka laika. par naudas aspektu šausmināšos mājās, varētu gadīties līdz mēneša beigām pārtikt no griķiem un suvenīrcepumiem.
man šķiet, Japāna pa šiem gadiem, kopš biju te pirmo reizi, ir mainījusies. jeb, var būt, mainījusues esmu es.
lai vai kā, man ir prieks par iespēju te pabūt. būs jādara vēl, ja sanāks.
žēl, ka nevaru paņemt sev līdzi unlimited supply ar pudeļu zaļo tēju, cepumiņiem un random jūraszvēriem, da zālēm.
Naritas 2. terminālis galīgi nav tas thriving suvenīrveikalu klāsteris, ko atceros no iepriekšējā lidojuma. pēdējā brīža suvenīri šoreiz nesanāca.

kagoshima, tātad. lai kaut cik jēdzīgā laikā ierastos naktsmītnē, mums tur bija 3-4h laika. ātri uzmetām aci "ko redzēt" un izvēlējāmies ar prāmīti, par autobusa cenu, aizlaist līdz vietējai vulkānsalai, sakurajima.
un tur... pēkšņi sākas izvirdums!
nu ok, izvirdumiņš. bet iespaidīgs piedzīvojums enīvej.
tagad hiroshimā neplānoti dzeram milzīgus viskijkokteiļus, jo neēdīs tak plikus pelmeņus

es gribētu padzīvoties Beppu kādu nedēļu or so. vai, vēl labāk, aizdoties turp uz vīkendu reizi mēnesī.
mīlu onsenus, visus noskatītos vakar diemžēl nepaguvām. un, tbh, diez vai tas maz būtu veselīgi.. šodien gan no mums mazliet nes pēc sēravota, bet tas tāds sīkums :)
otrajā, ko apmeklējām vakar vakarā, bija arī unisex sadaļa, ārā, visiem kopēja, ar peldkostīmiem. kad satumsa, virs baseiniņa lidinājās sikspārņi <3
highly recommended. Kitahama Terumasu Hot Spring
šorīt savukārt nolēmām izmantot jr pas un ātrvilciena priekšrocības un pilnīgā randomā aizbraukt uz salas otru malu, uz kagoshimu
vakarā un rīt plānā hiroshima, tad kyoto.

dzīvojamies pa Japānas gaisa balonu sacensībām pamazām, rīt no rīta pēdējais lidojums, ja nelīs.
laikapstākļi tik labi, ka līdz šim atcelts tikai viens lidojums, tas pats vakara īsais, brīdī, kad daļa balonu jau bija izpakoti. mīnuss tāds, ka nesanāk laika nekādu skatu skatīšanai, da i spēka arī nē. şodien, piemēram, ieveļoties viesnīcā, vnk parubījos, kamēr citi gāja pilsētā vakariņot. šķiet, man dzīvošanai miega vajag vairāk, kā vidusmēra pilsonim..

aiz kam tagad gulēt, piedzīvojumus aprakstīt vēlāk ❤️

forši tomēr lidot ar japāņu airlainiem.
wifi lidojuma laikā bez maksas. jesjess

k
tā nu pagājušas šīs nedēļas Japānā, tik raibas un piesātinātas, ka nav bijis laika neko pierakstīt.
lidot līdz ar sauli ir interesanti, tu izlido 12-os dienā, un esi mājās 5-os, ar visu to, ka lidojumu kopsumma ir padsmit stundas.
man gan labāk patīk lidot tumsā. intīmāk, privātāk, vairāk cilvēku guļ..
filmas piedāvājumā gan šoreiz krietni pastulbas. oh well, noskatīšos kaut ko, ko savādāk nekad neskatītos.
var būt kļūšu tuvāka cilvēkam parastajam :D
man ļoti daudz kā pierūks.. viena no tām būs iespēja izvēlēties miso zupu brokastīs.
tik ļoti negribas nokļūt ziemā...

jokaini mazliet, apzinoties, ka šī ir pēdējā darba diena, uz ash mēnesi
3dien lidojam uz Japānu.
man nav bijis laika saplānot maršrutu, atrast jaunas apskatāmās pielsētas un/vai pierezervēt naktsmītnes.
pagaidām zināms, ka Saga uzturamies līdz 8.nov, kad lēnā garā sākam doties Tokijas virzienā, no kuras izlidojam 15-tajā.
uz Okinawu laikam tomēr nē, par maz laika tādam izlidojumam.

tas ir tik mīļi, kad atraksta no Japānas un painteresējas, kā īsti skan dalībnieku vārdi, lai tos uzrakstītu ar pareizajiem hieroglifiem

senču kults
pārtika
kārtība
kalni

jau 2-o nakti mostos Japānas 12-tos, kas ir mūsu 5-i
miegs vairs nenāk, bet nogurums bezbožnijs joprojām.
vakar vakarā vairāk izturēt nvarēju un noslīdēju gultiņā tā ap 7-iem vakarā.
nu vispār pilnīgi neko un nekur negribas, ja nu atlaisties pie kādas filmas vai max kādu spēlīti pabikstīt.
visi muskuļi īd.
kā gan man tagad derētu viens onsen seansiņš un kārtīga masāža..
stulbā kārtā neiedomājos no Beppu "vannas sāli" atvest.
un pēdējās dienas skriešanā pa Tokiju arī neiekāpu prastā pārtikas lielveikalā, lai pa plauktiem dažādus interesantus snakus salasītu. oriģinālā plāns bija, bet tur uz vietas kaut kā vnk par to aizmirsu.
ohh well
arī gotiskas lolitas ietērpu un hudiju ar mincīšu austiņām es neiepirku...
next time :D
kaut kad nāk.ned. laikā saņemšos sakrāmēt bildes un uzrakstīt final postu ar kopsavilkumu.
stay tuned
šodien nedarīšu ne-ko

mana ideja par suvenīralkohola iepirkšanu lidostā (lai nav jāpako nododamajā bagāžā) izgāzās ar blīkšķi, jo lidoju tranzītā cauri helsinkiem. un japāņi redz nepraktizē šķidrumu iepakošanu tranzītmaisiņos.
saks big time, jo praktiski visu bija plānots pirkt lidostā. tā nu nāksies uztikt spokiem bez plūmju vīna, lukstam bez viskija, skolas salidojumam un visiem pārējiem bez sake.
ļoti pat neforši.
maigi izsakoties.

vēl vieana lieta, kas man patīk jau pieminētajā yamanote līnijā ir info ekrāniņi virs visām vilcienu durvīm, kur staciju nosaukumi lasāmi arī latīņu alfabetā + līnijas plāns un info, pēc cik ilga laika kurā stacijā nokļūsi.
ueno parks ir apskates vērta vieta. svētvieta, pagoda un templis (savādākā stilā kā vairākums, ko līdz šim esmu redzējusi), kā arī zoo, featuring big panda (šim man gan laika nebija). vismaz pusi dienas te var pavadīt mierīgi. otrpus stacijai esot iepirkšanās vietas un tālāk vēl tempļi da svētvietas līdz pašai upei, kur varot paņemt kuģīti līdz ostai, bet tam man šoreiz laika vairs nav palicis.
par pārējo citkad, kad būs kad uzdrukāt...
jāpošas uz lidostu

var būt neesmu bijusi īstajās vietās un īstajā laikā (te gan arī visu laiku ir lijis), bet kaut kā līdz šim Tokijā man nav tās super milzīgās metropoles sajūtas.
saspiestai pārpildītā vilcienā ir nācies braukt un lielās stacijas ir piedzīvojums pats par sevi, bet var būt iebraucēju daudzuma vai kā cita dēļ, te nevar izjust to eleganto pārvietošanos pūlī, kāda ir, piemēram Londonā. da i paša pūļa Barselonas vecpilsētas ielās ir vairāk.
rīt sola saulainu laiku un ceru paspēt apskatīt visu, ko līdz šim nav izdevies redzēt. protams, ka nepaspēšu.
vēl viens mīnuss visā stāstā ir tāds, ka neesmu paredzējusi nedēļas nogali šeit. domājams, nākamreiz jāņem vismaz nedēļa.
pirmo dienu, līdz ar visu lietu, pavadīju ar poļiem Ikebukuro rajonā. saules mājā ir visnotaļ pieklājīgs, priekš nelielajiem mērogiem, akvārijs.
lai pārvietotos ap Tokijas centru un populārajām vietām, itin ērti ir izmantot JR Yamantoe līniju (kas iet pa apli). ja ir aktīva JR pass karte, par šo prieku nevajag piemaksāt. ja nav, var nopirkt 1 dienas biļeti par 750 naudiņām (tokunai pass). biļešu aparāts gan šo prieku angliskā versijā nepiedāvā, ir jāatrod kāds stacijas darbinieks vai laipns vietējais, lai saspiež pareizās podziņas.
biļete gan darbojas uz konkrētu datumu, ne 24h. man izdevās iekaapt vilcienā pirms pusnakts un ar to pašu biļeti izdoties ārā no stacijas pēc.
izveicot šādu pasaakumu ir ļoti ieteicams meklēt nakšņošanas vietu pēc iespējas tuvāk kādai no apļa stacijām.
šodien saēdos nemormāli krutu liellopu.

神た
じんた

laiks Tokijaa vnk briesmiigs. slapjsh, auksts un veejains.
netaalu no ginzas atradu aabolu vietu, kur dod rotaljaaties ar tableteem un veel dzeerienu peec izveeles. ieshu checkout veikalus, ok citu shaadaa laikaa dariit. riit sola sauliiti

atceraties to stāstu, kā es Japānā satiku vienu spēlīšu paziņu? well. viņam ir paziņa, kurš dzīvo Tokijā. un šodien es satiku to.
vakariņas visnotaļ tradicionālā iestādījumā (kur kurpes jāvelk nost un visus iesēdina atsevišķos zemu galdiņu kambarīšos). pēcāk mani aizveda uz, cik var noprast, tradicionālu pārīšu kopfotografēšanās vietu. automātā iemet naudiņas, visādi nopozē, pēcāk iegūtās bildes, jau uzfrišinātas ar ala fotoshopu, var papildināt ar zīmējumiem, sirsniņām un uzrakstiem un beigās to visu saņemt printētā uzlīmju formātā.
vakaru noslēdzām tematiskā bārā, shibuya, kurā pa ceļam ir šausmu gaitenis, pēc kura tevi saslēdz rokudzelžos un aizved uz galdiņu- cietuma celli. dzērienu karte ar šausmiņām (konču acis da tārpi kokteiļos). bija labi.
noslēgumā vakars gan izvērās visai plats, jo iekāpu vilcienā, kurš vairs līdz manai stacijai nebrauca (un ne1 cits arī nē), kā rezultātā nācās pavizināties ar taksi tā uz euro 30. welcome to tokyo. bet nu pati vainīga, nav ko pa shibuju līdz pusnaktij un vēl mazliet vazāties... taksists gan bija vecītis uz goda, kad ar manis izsniegto viesnīcas adresi angliski + printētu googlemapu sāka maldīties, izslēdza skaitītāju un pa visu lietu skrēja apkārtējiem ceļu prasīt.
līdz ar to, ka Tokija atļāvās mani sagaidīt ar lietu, dienu pavadīju nelielā, bet foršā akvārijā ikebukuro stacijas rajonā. komplektā nāca arī visi viduvēja planetārija priekšnesuma apmeklējums. vēl šodien pabiju mincīšu bužināšanas kafejnīcā. murrrīgs iestādījums.

uz noslēguma ballīti braucu vienā mašīnā ar idiotiem.
esot observeri. rupjšvārds.
sēdēju aizmugurē busiņā un klausījos kā neviens nesaprot kurp jābrauc.
manam vārajam ieteikumam, ka uz izsniegtas lapiņas ir kartes kods galamērķim, neviens nepievērsa uzmanību. viens biksta navigatoru, otra tik skandina- es nezinu, bet daram tā. es te biju, bet neko neatceros.
riņķojām pa pilsētu 40min, protams, ka visu banketa foodu nokavējām (Japānā jams pazūd sekundēs.
kasvēl.. pēdējais vakars. visi jau atvadījušies un guļ. sēžu te skumja un vientuļa.. mugura bļauj un stāsta ka nu vairs galīgi nav labi. klusinu un cenšos izvilkt.
man šķiet, ka esmu uzbarojusies (xoxoxo)
savu koferi da mugursomu aizsūtīju uz nākamo viesnīcu, lai nav jāstaipaas. burvīgs serviss. noteikti ir tā vērts. un logo tāds, kur lielāks kaķis nes kaķēnu. murr!


note.
mike meinl has book on observers and mt. maybe just in german

sacensības. rīt pēdējā diena. tad Tokija

kārtējais vairākpiegājienu ieraksts.
ilūzuja par vietējo burgeru vietu un brokastu piedāvājumu kā ātru uzēšanas iespēju tiek sagrauta. vajadzēja iet uz subveju pēc sashimi gaļmīzītes.
Nikko- kalni, ūdenskritumi, ciedri, svētvietas un tempļi. labi.
Toshogu shrine līdz šim dārgākā redzētā ieejas maksa- 1300 naudiņas. bet visnotaļ tā vērts. paliels komplekss, papildus visam citam ar guļošo mincīti un murrājošu pūķīti (atbalss demonstrācija).
tochigi festivāla atklāšanas pasākumā jokaina tautas mūzika, ļoti daudz bezdievīgi garda sashimi un viss tusiņš zeķītēs.
te ir auksti. ļoti ļoti auksti...