zintish

esmu "iečekojusies" pie sava cs hosta.
tāds patīkams apalītis ap 30. tikai viegli apķērīgs
cerams, līdz audzinošām pārrunām nebūs jaanonāk ;)
nakšņošu es atsevišķā viesu namiņā, tradicionāla stila, ar tatami grīdām, bīdāmajām sienām/durvīm un superīgu kāju sildīšanas uzparikti. tip istabas vidū grīdā ir caurums, kur apakšā sildītājs. virs cauruma galds ar sedziņām visapkārt. sēdi uz bedres malas krēsliņā, grīdas līmenī, kājas karini bedrē zem galda, virs sildītāja, sedzies ar sedziņu. nu, kā mācēju, tā aprakstīju...

bonus track: lietas, ko es gribētu ieviest savās mājās no Japānas: apsildāmos tualetes podus ar dušiņām (atvaunojos par nesmalkjūtību), tatami grīdas guļam/bērnistabā, visu visu pārtiku (nu ok, tofu varat paturēt sev), nesaldinātās zaļās tējas pudelītēs, sake (kas nav viņa pareizais nosaukums, btw).

off vakariņās

mīnuss visiem tiem tradicionāljiem logiem ir baiss caurvējš
japāņu mati mani stalko visur. visās viesnīcās un hosteļos, visur ir pilns ar japāņu matiem...
patreizējā mītnes vietā vienīgā duša ir blakus manai istabai
nu cik gan ilgi (ilgi!!!) viens cilvēks var dušā mazgāties!? pie tam izdvešot visādas dīvainas skaņas... šie skaņu efekti, kurus japāņi pielieto jebkur, mani viegli traumē..

par godu tam, ka šodien ir manas vilcienu biļetes pēdējā izmantošanas diena, vēl mazliet pavizinājos. aizbraucu līdz Mishima, kur uz perona brokastoju un skaījos, kā mākoņi rāpo Fuji kalnā.
lielisks skats, pat neizejot no stacijas ;)

utsonomiya, kur paredzēts nakšņot pie 2. kaučserfera visā ibrauciena laikā. rīt no rīta mazliet Nikko un tad uz sacensībām Montegi (kur esot milzīga hondas trase un gandrīz vai disnejlenda, bet hondaslenda)

pie iepriekšējā- ejot gar upes malu, viens večuks bomzītis momentā, mani ieraugot, iemuka krūmos slēpties.
yokohamā darīt nav ko, ja vien negribas dzīvu ķīniešu kvartālu apskatīt (patiešām maktenākais no visiem, ko gadījies redzēt)
rīt utsomniya, no kurienes parīt agri mani savāks uz sacensībām. 2 nedēļu vilcienu braukāšanai beigas. ātri gan

reizēm gadās novērot, ka japāņi tā nemanot pavirzās no manis maliņā, sevišķi mazākos miestņos.
nēnu ko var gribēt- svešzemju demons tak, pie tam ar garām rižām krēpēm ;)
for something completely different- hostel zen (yokohama) is a silly place

paredzētā fuji kalna tuvāka apskate tiek atcelta pilnīgi mākoņaina un dūmakaina laika dēļ.
nuneko, paliks citai reizei, tā pat kā bambusu mežs un vēl daudzkas.
ja nekas nenogrūst, ir plāns pēc 2 gadiem braukt šurp atkal.
ja nebūtu gluži tikt tālu, varētu arī mēģināt apskatīt slēpošanas/ snovošanas opciju.
un vispār. porms braucu šurp lasīju, cik viss te dārgs..
nuok, transports ir dārgs. bet paika man šķiet ļoti pat pieņemamās cenās.
sevišķi, ja atrod pareizos supermārketus.
hosteli var dabūt par vidēji 3k, kas = ap 20eur. varētu protams gribēt lētāk, bet nekaa briesmīga.
nuok, es vēl neesmu bijusi tokijā. un es nepērku 1 mazu plācenīti pa 300 naudiņām tempļa pakājē :)
taisnības labad gan jāpiebilst, ks ja gribēsies redzēt visus tempļus, pilis un dārzus, par kuriem prasa ieejas maksu, var nākties šķirties no pietiekami lielas summas.
reizēm arī gadās uzspēlēt ruleti, kad nav ne jausmas, cik kaut kas izmaksās. šādos brīžos uzskatu, ka es pārmaksāju par piedzīvojumu. tā reiz gadijās iedzert tasīti atsildītas automāta kafijas par 350 naudiņām.
toties šodien dabūju uz ielas ceptu zivi un man par to maksāt vienkārši neļāva :)

tomēr viskrutākais (gan jau arī visoriģinālākais) onsens bija bepu.
bet pa lielam jau tas tomēr tāda pirts, tikai savādākā izpildījumā, vien ir

reizēm, staigājot pa vietējiem pārtikas veikaliem, pārņem viegls žēlums, jo noteikti ir ļoti daudz vietējās paikas, ko tā arī nenogaršošu, jo nezinu kā to pagatvot/ēst..

ja godīgi, uz Ito es atbraucu tikai tāpēc, ka puslīdz pa ceļam un par smukām naudiņām solīja hosteļa giltasvietu vēsturiskā ryokan hostelī ar 24h onsenu (tradicionālā stila japāņu gultasvietas uz tatami un minerālūdens karstais baseiniņš, kurā mērcēties)
tikko tikai iechekojos un jau bezmaz spiedzu sajūsmā. hostelis lielisks, telpas burvīgas, upe aiz loga, 24 stindu nāc un ej (kas bija restrikšans citur), tusē vannā vai vāri tēju.
un tāda smēķētava, ka es tūlīt eju pirkt cigaretes!
+ tas viss pie jūras, starp kalniem, kūrortvietā.
es gan nez, kā te būtu pa ziemu, bet patreiz ir burvīgi un ļoti silti.
off to explore

par to, ka viņi cītīgi stāv rindaas uz iekāpšanu vilcienā, jau ieminējos. tādu lielāku pilsētu stacijās, kur uz viena perona pienāk vairāki vilcieni, ar dažu minūšu atstarpi, katram sarakstā piezīmēts aplītis vai 3stūrītis. un uz perona, pie katra vagona nr, piezīmēti taadi paši, ar dažu metru atstarpi.
reizēm stacijās tiek atskaņota putniņu čivināšana. dont ask me why.
ganjau tādi šķietami ikdienišķi un triviāli novērojumi :)
nekad nebiju pamanījusi, cik tomēr ātri šim telefonam batereja krīt. būs jāmeklē kas ar ilgdzīvojošāku. un labāku gps at that.

skatīšanās uz sarkanajaam rudens lapaam ir viņu otrs lielākais trakums aiz sakuras ziedēšanas.
un visi visu fotografē. faktiski es kā tūrists izceļos tikai fotografējot pārtiku.
un protams tas, ka iekāpjot vicienā tūlīt tiek izvilkta kāda paiciņa.
neatceros vairs, vai jau minēju, bet te var dzērienu automātos nopirkt arī karstu kafiju un tēju. bundžiņās un pudelītēs.
nu jau sāk mesties mazliet skumji. tikai 3 naktis palikušas un tad sacensības, dažas dienas tokijā un piedzīvojumi beigušies...

lielais hosteļu mīnuss ir tāds, ka nu pilnīgi vienmēr atradīsies kāds, kam būs jāčabina maisiņi nakts vidū vai jāpārkrāmē somas agri no rīta.
šai konkrētajai vietai viņi vēl ir sadomājuši 11 vakarā skaļi paziņot ir nakts un viss ir mierīgi ir 11 un esiet ka nu klusi. kaut ko teica arī pus9os rītā (čekauts 10), bet tas, ausīmdzirdot, bija tikai japāņiem paredzēts.

visāvisumā kopējās emocijas šeit ir svēts miers.
bet joprojām nespēju atbrīvoties no tā, cik ļoti daži cilvēki (jeb precīzāk- to rīcība) mani KAITINA

Osakas mazajiem privātajiem dzelzceļiņiem mazajās stacijiņās nav biļešu kasīšu.
pērkot biļeti, automātā nav vajadzīgs galamērķis, tikai cena (kuru var nošpikot no blakus esošā maršruta plānojuma. stacijā, kurā es atrados, pieturu nosaukumi bija arī angliski). iemet naudiņas un izvēlies pogu ar atbilstošo cenu. vai sabungā stacijas atendantu, lai viņš to izdara tavā vietā (nauda gan būs jāmet pašam sava).
kurā katrā bankomātā naudu izņemt nevarēs un kartes viņi pieņem ne visur. tad jāmeklē speciālais atm stūrītis.
jāsaka, ka ar visu to, ka mazāku pilsētu stacijās saprotamus burtiņus neviens neraksta, tikai zīmē hieroglifus, līdz šim apmaldīties nav izdevies. lielā mērā pateicoties tam, ka vismaz saistībā ar satiksmi, viņi izmanto arābu ciparus. ēstvēs gan ne vienmēr ;) tam es tagad esmu ieguvusi špikeri (gan jau iemetīšu feisbukos da instagramos).
ne īpaši plānoti, bet man Japānā ir sanācis virzīties no mazākām pilsētām uz lielākām. kas patīkami. sāku ar Saga, beigšu ar Tokiju. patreiz piedzīvoju mazliet Osakas, kura jau šķiet milzīga.
Osakā var visai ērti pārvietoties, izmantojot, JR, kam der vairāknedēļu vilciena biļete. paliku shin-osaka youth hostel, tuvu shinkansen stacijai, apvienotai ar jau minēto JR.
sakarīga cena un ok istabas, tiesa gan ar 2stvu gultām- hostelis taču, visai plašas telpas. te šķiet, reiz bijusi kopmītne or somth. piedāvājumā arī onsens. nav gan īstais. hlorēts ūdens ar bambusa oglēm (but no matter- rīt dodos uz Itoo, kur sola tradicionālu riokhan hosteli ar īsto avotu vannīti). nosacīts mīnuss- dalītas puišu un meiteņu istabas. pie tam manīju čekojoties iekšā padīvainus japāņu onkas.

dabūju pavizināties arī "tikai sieviešu" vagoniņā.
mēģināju izlīst Osakas naksnīgajās ielās, neko taaadu neatradu. tālu gan nemeklēju.
JR Osakas stacijā toties ir omg super milzīgs iepirkšanās centrs.
pilsētas pils šķiet apmeklēšanas vērta, bet par cik man vilciens 10os no rīta (esmu tieši iekšējā tūrisma sezonā, kad visi dodas sārtās lapas lūkot, līdz ar to pie sestdienas norezervēju sev sēdvietu Fuji kalna virzienā, pie loga, ar skatu uz kalnu, jau laicīgi) diez vai turp aizdošos. nav vairs spēka celties 8os un diebt pa galvu-pa kaklu.
ja kas, arī turp var aizvizināties ar JR vilcieniņu.
toties shin-osaka stacijā ir celles alus iestādījums. dārgs tas aliņš un mazās glāzītēs, bet iestādījums interesants un bārmeņa intonācijas, lejot alu, makten interesantas.

shkjiet japāņu tv =talkshovi, gameshovi un raidījumi par varonīgajiem mežcirtējiem/ sliežlicējiem/ citiemtiem.
ja ceļo ilgāku laiku, ir prātīgi paņemt hoteli/hosteli (privaato istabu) kādā vietā uz 2 dienām ar mērķi vienkārši izgulēties un atpūsties, nedarot neko.
mans oriģinālais plāns arī tāds bija, bet mazliet nobruka un nobojājās.
jebkurā gadījumā, šādai izklaidei es sirsnīgi iesaku Nara.
burvīga, mierīga vieta, arī ar tempļiem, kuros lētāk var redzēt vairāk, parku ar vietējiem briedīšiem un pareizo pārtikas lielveikalu stacijas pagrabstāvā.
atrodas gan aptuveni stundas brauciens attālumā ar vilcienu parasto no kyoto.
pie limitēta laika ieteikums nākotnes sev un visiem citirm, ja it iegādāts jr pass, pēc iespējas turēties tiešā shinkansen līniju tuvumā. jo pārvietošanās ir nesalīdzināmi ātrāka un ērtāka.
pamanīju, ka viens mans ne pārāk garais pārbrauciens bija ap 80 eur. līdz ar to skaidrs, ka jr pass ir patiešām kruta štelle.
ar visu to, ka nogurums, es zinu, ka pēc kāda laika nožēlošu, ka ir redzēts pārāk maz un būts pārāk nedaudzās vietaas. it kaa šķiet, ka mēnesis ir daudz, bet 2 nedēļas paņem sacensības un Japāna ir miiiiiilzīga

Šis rīts bija miglains, ar "dušas" (showers) prognozēm.
par cik vakar izgulējos un tikvien kā nofočēju zelta paviljonu (tur patiešām nav nekā cita, ko darīt. irties cauri amatierfotogrāfu pūļiem un censties dabūt kadru bez ne1 tūrista tajā. smuku kadru but nevertheless), tad šodienas plāns ir kalnu pataiga ar visu potenciālo lietu.
vismaz šonakt plānota nakšņošana viesnīcā, varēs atkopties.
doma laiku pa laikam, starp hosteļiem, paņemt istabiņu viesnīcā, ir ļoti svētīga. privātā telpa un vannas istaba tomēr ir tā vērti.
parīt mans pirmais un tā vien šķiet vienīgais couchserfings. anē 1 no 2. might have something to do with rekvestu sūtīšana pēdējā brīdī, stundu pirms jābrauc uz lidostu, uz dullo izvēloties adresātus un izmantojot copy-paste. nākamrez we will be very very uzmanīgāki.
no kyoto stacijas ir vairškas autobusu izvēles braukšanai uz ginkakuji (sudraba paviljons). uzvistaisnākā maršruta autobusu stāvēja mīlzīga rinda, līdz ar to izvēlējos opciju braukt ilgāk, bet nestāvēt rindā un apsēsties patukšā autobusā.
tā rindošana viņiem šķiet tāda pierasta lieta. pat pie ēstuvēm ir gaidīšanas rindas. var būt vairāk kā stundu garas.
pirmajā vakarā kyoto jau minētais francūzis (kas pēc izcelsmes ir brits un jau vairākus gadus ziemas pavada Japānā) un viņa draudzene aizveda mani uz tofu testorānu. jo tofu esot šejienes īpašais produkts. tur kā reiz tāda rinda bija. part to jūsu tofu gan es teikšu- ēst var, dažādas garšas, konsistences un pagatavošanas veidi ir intetesanti, beeeet... neteikšu, ka baisi alkstu šo pasākumu atkārtot.
Kyoto pieupes rajons un Ginza paliek citai reizei. navmanvairsspēka...

soba= griķi

atbraucot mājās, būs par jaunu jāmācaas soma taisīt ciet un žmiegt padusē...
mīlīgais tantuks tikai sievietēm nolemtajaa hostelī izrādaas visai šerps.
un vispār rodas sajūta, ka paši japāņi nebūt ne visi ir tik klusi, kautri un pirklājīgi, par kādiem tiek daudzināti.
nelokāmi burta kalpi gan viņi ir. un ļoti likumpaklausīgi.
cik novērots.
pat gaidot vilcienu uz perona sastājas glītās rindiņās, iekāpšanas secībai.
note to self: kyoto esot mistiska autobusu dienas biļete (kuru man nepiedāvāja ne1 no 3 info vietām), kas maksājot 500 naudiņas. 1 brauciens ar autobsu tikko izmaksāja 230.
vispār viņiem mazliet pieklibo tūrisma informācijas angliskošana un pieejamība kaut vai rakstiskā, kaut cik uztveramā veidā.
kartes ar šķiet kaut kādas ne īsti saprotamas.
googlemaps gan izručī, ja pilsētas karti atver kamēr ir pieejami interneti. pēcāk tik atliek saķert satelītus atrašanās vietas precizēšanai.
šodiem kyoto satiku francūzi no balonistiem, kurš šeit jau gastrolē vairākus gadus ik ziemu. viņš ar savu vietējo draudzeni izklaidēja mani un aizveda uz mazmazītiņu ēstuvīti, kuru pārvalda bijušais šefpavārs kkādā diezgan ok restorānā, kurš nolēmis sākt neatkarīgu dzīvi. vēl viņš ir sake fanāts un glabaa n-tās sake šķirnes, no kurām labu devu mēs arī nogaršojām. vakars izvērtās visai plats un tajā piedalījās arī iestādījuma regulārais apmeklētājs- vietējās bankas pārzinis un nejauši ieklīdušais karate sensejs.
nu un jā, pa dienu paklīdu pa tempļiem da svētvietām. rīt plānā sudraba paviljons un filosofu taka.
vēl kas kyoto (un ne tikai) raksturīgi- te ir lielas un izgaismotas centrālās ielas, bet pietiek tikai nogtiezties tuvējā šķērsielā un no lielpilsētas pēkšņi nokļūsti gandrīz vai lauku vidē.
kontrasts ir visai ievērojams.

šķiet, viņiem riktīgi patīk bītli.
vai arī tas ir vienīgais, ko es atpazīstu :)
džeki uzvalkos un skolas formās reizēm, ēdot nūdeles, apliek papīra priekšautiņus.
toties es vienmēr apdedzinu mēli :D
šodien biju lapsiņu svētvietā. ar daudz daudz sarkaniem "vārtiem" un milzīgu vietējo kaķu populāciju.
sāk rasties vēlme pēc kādas atpūtas dienas, kad nedarīt neko. tam gan hostelis arī īsti nederēs...

gribēju es kādā kapsulu hostelī palikt, bet visi pieejamie bookingi tikai vīriešiem.
oh well, nekodarīt...

vakar tādā vēsā mierā štukoju kuda bi podatsa (jo rezervācija kyoto hostelī tikai rīt), domāju, līfz Kobei varēt aizlaist. ver vaļā bookingcom un skatos, lētākā nakšņošana desmitos tūkstošu. osaka tas pats. nagasaki arī...
ko gan var gribēt vīkendā...tad nu sāku tupa vilkt ar pirkstu gar shinkansen līniju un čekot opcijas. finālā paliku "backpackers inn and ... something" okayama.
vakars izvērtās tīri jauks, satiku kaudzi ar austāļiem, pārīti no uk un somu. ar vietējo stafu ietsējām bārā līdz viņi teica, ka nu jau būs gana un slēdzam šo bodīti ciet.

šitas var būt skanēs bit jokaini, bet ... viņiem mēdz būt tualetes podi ar apsildāmu virsmu!
un praktiski visiem ir bide funkcija.
nez, tādu varētu pasūtīt/ieinstalēt lv?
on the other (sad) news- līst.
un man nu nepavisam negribas līst ārā iekš tā līst un doties kaut kur tikai tāpēc ka... ja nu vienīgi pēc tuvākajām siltajām nūdelēm.

par citu tēmu: pastāstiet man lūdzu, kas tur ar tiem skapjiem?
es tak ziņas te nelasu, saproties..