(no subject)
Nov. 11th, 2014 | 11:35 pm
From:: zin
atbraucot mājās, būs par jaunu jāmācaas soma taisīt ciet un žmiegt padusē...
mīlīgais tantuks tikai sievietēm nolemtajaa hostelī izrādaas visai šerps.
un vispār rodas sajūta, ka paši japāņi nebūt ne visi ir tik klusi, kautri un pirklājīgi, par kādiem tiek daudzināti.
nelokāmi burta kalpi gan viņi ir. un ļoti likumpaklausīgi.
cik novērots.
pat gaidot vilcienu uz perona sastājas glītās rindiņās, iekāpšanas secībai.
note to self: kyoto esot mistiska autobusu dienas biļete (kuru man nepiedāvāja ne1 no 3 info vietām), kas maksājot 500 naudiņas. 1 brauciens ar autobsu tikko izmaksāja 230.
vispār viņiem mazliet pieklibo tūrisma informācijas angliskošana un pieejamība kaut vai rakstiskā, kaut cik uztveramā veidā.
kartes ar šķiet kaut kādas ne īsti saprotamas.
googlemaps gan izručī, ja pilsētas karti atver kamēr ir pieejami interneti. pēcāk tik atliek saķert satelītus atrašanās vietas precizēšanai.
šodiem kyoto satiku francūzi no balonistiem, kurš šeit jau gastrolē vairākus gadus ik ziemu. viņš ar savu vietējo draudzeni izklaidēja mani un aizveda uz mazmazītiņu ēstuvīti, kuru pārvalda bijušais šefpavārs kkādā diezgan ok restorānā, kurš nolēmis sākt neatkarīgu dzīvi. vēl viņš ir sake fanāts un glabaa n-tās sake šķirnes, no kurām labu devu mēs arī nogaršojām. vakars izvērtās visai plats un tajā piedalījās arī iestādījuma regulārais apmeklētājs- vietējās bankas pārzinis un nejauši ieklīdušais karate sensejs.
nu un jā, pa dienu paklīdu pa tempļiem da svētvietām. rīt plānā sudraba paviljons un filosofu taka.
vēl kas kyoto (un ne tikai) raksturīgi- te ir lielas un izgaismotas centrālās ielas, bet pietiek tikai nogtiezties tuvējā šķērsielā un no lielpilsētas pēkšņi nokļūsti gandrīz vai lauku vidē.
kontrasts ir visai ievērojams.
mīlīgais tantuks tikai sievietēm nolemtajaa hostelī izrādaas visai šerps.
un vispār rodas sajūta, ka paši japāņi nebūt ne visi ir tik klusi, kautri un pirklājīgi, par kādiem tiek daudzināti.
nelokāmi burta kalpi gan viņi ir. un ļoti likumpaklausīgi.
cik novērots.
pat gaidot vilcienu uz perona sastājas glītās rindiņās, iekāpšanas secībai.
note to self: kyoto esot mistiska autobusu dienas biļete (kuru man nepiedāvāja ne1 no 3 info vietām), kas maksājot 500 naudiņas. 1 brauciens ar autobsu tikko izmaksāja 230.
vispār viņiem mazliet pieklibo tūrisma informācijas angliskošana un pieejamība kaut vai rakstiskā, kaut cik uztveramā veidā.
kartes ar šķiet kaut kādas ne īsti saprotamas.
googlemaps gan izručī, ja pilsētas karti atver kamēr ir pieejami interneti. pēcāk tik atliek saķert satelītus atrašanās vietas precizēšanai.
šodiem kyoto satiku francūzi no balonistiem, kurš šeit jau gastrolē vairākus gadus ik ziemu. viņš ar savu vietējo draudzeni izklaidēja mani un aizveda uz mazmazītiņu ēstuvīti, kuru pārvalda bijušais šefpavārs kkādā diezgan ok restorānā, kurš nolēmis sākt neatkarīgu dzīvi. vēl viņš ir sake fanāts un glabaa n-tās sake šķirnes, no kurām labu devu mēs arī nogaršojām. vakars izvērtās visai plats un tajā piedalījās arī iestādījuma regulārais apmeklētājs- vietējās bankas pārzinis un nejauši ieklīdušais karate sensejs.
nu un jā, pa dienu paklīdu pa tempļiem da svētvietām. rīt plānā sudraba paviljons un filosofu taka.
vēl kas kyoto (un ne tikai) raksturīgi- te ir lielas un izgaismotas centrālās ielas, bet pietiek tikai nogtiezties tuvējā šķērsielā un no lielpilsētas pēkšņi nokļūsti gandrīz vai lauku vidē.
kontrasts ir visai ievērojams.