mike oldfield - get to france
katru reizi, kad dzirdu šo dziesmu, es sajūtos
es nezinu kā to nosaukt
tie ir vairāki vārdi, vairāki sajūtas aprakstoši vārdi
viens no tiem ir droši
tad ir laikam nostaļģiski, cerīgi?
mazliet tā, kā pasaule izskatījās bērnībā - bērnībā, kuras atmiņas man ir savijušās ar sapņiem, kurus bērnībā sapņoju
mani sapņi vienmēr ir bijuši tikpat vai vēl īstāki un intensīvāki kā nomoda dzīve
es nekad nesaku "reālā dzīve", jo es neticu šim nošķīrumam
manos sapņos ir kontinuitāte, tāpat kā nomodā
es nonāku vietas, kur esmu bijusi citos sapņos un izpētu tās tālāk
es nevaru skriet, bet es esmu iemācījusies lekt ļoti, ļoti augstu un man sanāk arvien augstāk un augstāk
es zinu ka tie ir sapņi šajos sapņos bet tas nenozīmē, ka man šķiet, ka tie nav pa īstam. es vienkārši zinu, ka esmu citur. un es lecu tik ilgi un augstu, ka gandrīz lidoju.
es biju lielā šķūnī vienā sapnī un visu to sapni ļoti apzināti lecu no sienas līdz sienai, pretējai sienai, lēni pārlidojot