sūds
es gribu lai man saka tā
"es tevi ļoti mīlu"
un paieskā aiz austiņas

viss ir normāli. aiz loga ir jumti. mūra mājas ar metāla jumtiem. laikam. nezinu, no kā gatavo jumtus. skārda?
es neguļu. varētu nekad vairs negulēt. es esmu atkal pārvākusies. vakar bija lieliska ballīte. šonakt man atkal salauza sirdi.
pati stulba. naiva romantiķe.

kā smejoties pati par sevi, esmu nopirkusi autobusa biļetes uz viļņu oktobrī, lai uz trīs dienām viesotos pie lietuvieša, ar kuru pirms gada iepazinos tinderī.
šausmīgi romantiski, ne.

gribas pīpēt. viss ir kaut kāds salkans un ķepīgs. mēģinu rakstīt bet viss ir tikai ''tu tu tu tu tu es es es es es es mēs mēs mēs mēs" it kā nekā cita uz pasaules nebūtu. bet vai ir? kaut kas nozīmīgs? vai ārpus cilvēku attiecībām ir kaut kas nozīmīgs? es nezinu. es negribu domāt. atbildes uz šādiem jautājumiem var tikai izdomāt. iz-domāt. jo atbildes nav, jo jautājumu ir radījis cilvēks. atbildes nav atsevišķi entity kas vazājas apkārt gaidot, kad tās atklās. atbildes nav.