zilnezal ([info]zilnezal) rakstīja,
@ 2021-03-18 13:18:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
kā jums iet?
man šķiet, ka es vairs pat neizjūtu stresu, ko man vajadzētu izjust. stresu, kas ir jau kļuvis par pieradumu. stresu par kovid, par vecmāmiņu un vectētiņu, stresu par naudu, par bezdarbu. stresu par to, ka nevaru aktīvi iesaistīties sociālā dzīvē. stresu par iespējamu karu. vienmēr, kad kāds nelaikā šauj salūtu, man paliek bail, ka tās ir bumbas. un es domāju ''varbūt šī tiešām ir tā reize''. jo neviens, kurš ticis nobumbots, taču nav ar to rēķinājies. tu nekad negaidi, ka kaut kas tāds notiks ar tevi. stresu par zobiem - man tie ir tik slikti. stresu par dzeju - ka es rakstu briesmīgi. vakar nosūtīju satori pāris dzejoļus un tagad gaidu atteikumu. stresu par to, ka es nespēju būt tik atvērta, cik gribētu būt. stresu, kas padara pārlieku uzmanīgu. stresu, kas neļauj atslābt, jo liek baidīties, ka tad nepatiksi cilvēkiem. stresu, jo šķiet, ka esmu par daudz. stresu, jo bail, ka kaut ko neredzu un nesaprotu.

kā jums iet? kā ar kovidu? kas jums pietrūkst visvairāk?


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


(Anonīms)
2021-03-18 14:08 (saite)
https://pb1lib.org/book/5929282/387785


par zobiem - skaloju ar sālsūdeni, esmu vēl izmēģināšanas procesā ar augu eļļām uz zobu diega, un vispār lielākajai daļai tajā grāmatā nepiekrītu (piem. sausa zobu birste ar sodu ir no go), bet varbūt palīdz 8., 1.,2., 3.nodaļa! kaut kur taču jāsāk.

(Atbildēt uz šo)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?