kā jums iet?
man šķiet, ka es vairs pat neizjūtu stresu, ko man vajadzētu izjust. stresu, kas ir jau kļuvis par pieradumu. stresu par kovid, par vecmāmiņu un vectētiņu, stresu par naudu, par bezdarbu. stresu par to, ka nevaru aktīvi iesaistīties sociālā dzīvē. stresu par iespējamu karu. vienmēr, kad kāds nelaikā šauj salūtu, man paliek bail, ka tās ir bumbas. un es domāju ''varbūt šī tiešām ir tā reize''. jo neviens, kurš ticis nobumbots, taču nav ar to rēķinājies. tu nekad negaidi, ka kaut kas tāds notiks ar tevi. stresu par zobiem - man tie ir tik slikti. stresu par dzeju - ka es rakstu briesmīgi. vakar nosūtīju satori pāris dzejoļus un tagad gaidu atteikumu. stresu par to, ka es nespēju būt tik atvērta, cik gribētu būt. stresu, kas padara pārlieku uzmanīgu. stresu, kas neļauj atslābt, jo liek baidīties, ka tad nepatiksi cilvēkiem. stresu, jo šķiet, ka esmu par daudz. stresu, jo bail, ka kaut ko neredzu un nesaprotu.
kā jums iet? kā ar kovidu? kas jums pietrūkst visvairāk?