zini, varbūt es dzīvoju kaut kādā hiperburbulī, bet es konstanti saskaros ar to, ka man apkārt ir cilvēki, kas sen jau vairs nepērk nepārtraukti jaunas lietas.

man kaut kā šķiet, ka tas patsabiedrības kults arī ir tāds ļoti nosacīts pēdējos +/-10 gadus, vismaz LV. ir cilvēki, kas tā dara, bet man grūti to redzēt kā lielo vairumu sabiedrības, jo redzu, ka tā nedara gan starp bagātiem (think 100k+/y income), gan salīdzinoši mazturīgiem (think ~400€/mo uz rokas).

tai pat laikā ir tāda neražiņa, ka, ja kādreiz, piemēram, varēja pirkt kaut vai drēbes un apavus, kas kalpoja gadus 5-10, tad tagad ārpus specializēta sporta aprīkojuma, īsti tādas ikdienas lietas neredzu. ja nu varbūt tas vienīgi ir ārpus mana cenu reindža.

tas pats ar auto (atstājot patlaban aiz iekavām to, kam un vai vispār auto vajag), jaunus auto bieži vien pērk tāpēc, ka ieguldīt veco remontā ir jau baisākās izmaksas, savukārt jauns tev nodrošina noteiktu pārvietošanās limeni par +/- fiksētām mēneša izmaksām.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu, jā, bet vai tas kaut ko pasaka par tendencēm, jeb tu liec priekšā savu anecdotal evidence pret manējo, un ķipa manējais ir burbulis, bet tavējais nē?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

mēs noteikti abi dzīvojam katrs savā burbulī.
man vienk šķiet, ka tu esi naivs, ka domā, ka viss iet uz labu, ka cilvēki nāk pie prāta un redz patērēšanas nelāgumu. jā ir kas redz, bet man ir sajūta, ka tie ir labi ja 10%

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Starp tiem noteikti neietilpst cilvēki, kas iepērkas hipsterīgos overpriced vegānu šoppos (nesaku, ka tu esi starp tiem), kuri ir tik pat korporatīvi kapitālistiski enterpraizi kā IDildo izplatītāji.

(Reply to this) (Parent)

Nu, redzi, un te mēs jau domājam par sajūtām un emocijām.

Šādos jautājumus man gribētos redzēt patēriņa datus par ekonomikām, ņemot vērā iedzīvotāju skaita izmaiņas attiecīgajās vietās.

Jo, godīgi sakot, visa tā zaļā domāšana šeit te uz vietas Latvijā man imponē, kamēr mēs runājam par mūsu lokālās vides uzlabošanu un saglabāšanu. No sērijas, nenovadām kanalizāciju upēs, nemokām kažok-(un citus) zvērus, šķirojam atkritumus, un tā tālāk. Kaut kādas konkrētas lietas, kur mēs redzam acīmredzamu labumu mums pašiem [Un pat šeit jau ir iespēja sūdiem, kuriem ir cieši jāseko līdzi, jo ko līdz atkritumu šķirošana, ja tos pēc tam tāpat sagāž vienā kaudzē?].

Tikko savukārt mēs sākam runāt par pasaules problēmām un mūsu lomu tajā, es paskatos uz tiem pašiem CO2 emisiju datiem, un tur DIVAS VALSTIS PASAULĒ sastāda 2/3 no kopējiem izmešiem. Divas valstis divas trešdaļas, Karl. Visa Eiropas savienība kopā mazāk par trešdaļu, ja pareizi atceros.

Tā ka, kamēr ASV un Ķīna šai lietā neko nedara, mēs te (nu, ES visa kopā, bet mēs jo īpaši, būdami tik mazi) varam izstiepties un sarauties, zaļi palikdami, tas tikai amerikāņiem un ķīniešiem dos vēl pāris gadus uzlabot savu dzīves komfortu uz mūsu rēķina.

Jo nelolosim ilūzijas, ir ļoti patīkami, ja kādi maziņie tur tusnīdami dzīvo zaļi, un tādā veidā samazina savu konkurētspēju un pēdu, kamēr tu viņiem par to vari pārdot vēl vairāk blinga no saviem fabriku apcirkņiem, kuriem nospļauties par zaļo domāšanu un kuri tikai tāpēc varēs kurināt ilgāk.

Priekš tā pat nav jābūt ķīnietim, ir jābūt kaut vai lietuvietim, kura valsts drūūūsciņ iepauzē ar ekonomikas bremzēšanu zaļās nākotnes vārdā, pretstatā kaimiņiem. Un skaties, kamēr viņi dzīvo zaļi, tu esi paaudzies uz viņu rēķina, jo neliec tādus ierobežojumu saviem biznesiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

taisnība tev ir, bet nedomāju, ka pāris valstu stratēģija attaisno mūsu izvēles. Eiropa tomēr daudz ko pērk gan no Ķīnas gan štatiem. man ir ilūzija, ka varam ietekmēt ar attieksmi. tas noteikti nav dažu gadu jautājums, drīzāk desmiti, ja ne vēl vairāk.
sit nost esmu naivs. un man nepatīk doma par to, ka brīvais tirgus kko baigi saregulēs, jau ir saregulējis, padies.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Attieksme ir pārvērtēta. Tu vari attiekties kā tu gribi bet kamēr elektrību iegūs nepareizajos veidos, visa tava attiekšanās ir + epsilons

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nē, nu, katram cilvēkam viņa personiskā attieksme pret kaut ko ir svarīga
kā morāls kompass, manuprāt.

Tas viss ir tā kā jābut; tikai jautājums, kas ar to attieksmi tālāk tiek darīts.

Ja, piemēram, dodas meža talkās un vāc atkritumus, tad ir viens; ja tikai vīpsnā un čortojas par tiem, kuru morālais kompass ir orientēts uz vismaz daļēji citām vērtībām, tas atkal ir pavisam kas cits.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, absolūti piekrītu. rādīt piemēru mēdz labi strādāt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, tikai otrādi.

nevis rādam kādam piemēru, lai tas labi strādātu kā pārliecināšana, bet dzīvojam, kā domājam, un piemērs rodas pats no sevis.

mērķis, taču, cerams, nav kādu pārliecināt par kaut ko tādu, kam tu pats neticētu pietiekami, lai to izpaustu savā dzīvē.

(Reply to this) (Parent)