|
Sep. 2nd, 2020|08:03 pm |
zini, varbūt es dzīvoju kaut kādā hiperburbulī, bet es konstanti saskaros ar to, ka man apkārt ir cilvēki, kas sen jau vairs nepērk nepārtraukti jaunas lietas.
man kaut kā šķiet, ka tas patsabiedrības kults arī ir tāds ļoti nosacīts pēdējos +/-10 gadus, vismaz LV. ir cilvēki, kas tā dara, bet man grūti to redzēt kā lielo vairumu sabiedrības, jo redzu, ka tā nedara gan starp bagātiem (think 100k+/y income), gan salīdzinoši mazturīgiem (think ~400€/mo uz rokas).
tai pat laikā ir tāda neražiņa, ka, ja kādreiz, piemēram, varēja pirkt kaut vai drēbes un apavus, kas kalpoja gadus 5-10, tad tagad ārpus specializēta sporta aprīkojuma, īsti tādas ikdienas lietas neredzu. ja nu varbūt tas vienīgi ir ārpus mana cenu reindža.
tas pats ar auto (atstājot patlaban aiz iekavām to, kam un vai vispār auto vajag), jaunus auto bieži vien pērk tāpēc, ka ieguldīt veco remontā ir jau baisākās izmaksas, savukārt jauns tev nodrošina noteiktu pārvietošanās limeni par +/- fiksētām mēneša izmaksām.
|
|