|
Sep. 3rd, 2020|12:28 pm |
Nu, redzi, un te mēs jau domājam par sajūtām un emocijām.
Šādos jautājumus man gribētos redzēt patēriņa datus par ekonomikām, ņemot vērā iedzīvotāju skaita izmaiņas attiecīgajās vietās.
Jo, godīgi sakot, visa tā zaļā domāšana šeit te uz vietas Latvijā man imponē, kamēr mēs runājam par mūsu lokālās vides uzlabošanu un saglabāšanu. No sērijas, nenovadām kanalizāciju upēs, nemokām kažok-(un citus) zvērus, šķirojam atkritumus, un tā tālāk. Kaut kādas konkrētas lietas, kur mēs redzam acīmredzamu labumu mums pašiem [Un pat šeit jau ir iespēja sūdiem, kuriem ir cieši jāseko līdzi, jo ko līdz atkritumu šķirošana, ja tos pēc tam tāpat sagāž vienā kaudzē?].
Tikko savukārt mēs sākam runāt par pasaules problēmām un mūsu lomu tajā, es paskatos uz tiem pašiem CO2 emisiju datiem, un tur DIVAS VALSTIS PASAULĒ sastāda 2/3 no kopējiem izmešiem. Divas valstis divas trešdaļas, Karl. Visa Eiropas savienība kopā mazāk par trešdaļu, ja pareizi atceros.
Tā ka, kamēr ASV un Ķīna šai lietā neko nedara, mēs te (nu, ES visa kopā, bet mēs jo īpaši, būdami tik mazi) varam izstiepties un sarauties, zaļi palikdami, tas tikai amerikāņiem un ķīniešiem dos vēl pāris gadus uzlabot savu dzīves komfortu uz mūsu rēķina.
Jo nelolosim ilūzijas, ir ļoti patīkami, ja kādi maziņie tur tusnīdami dzīvo zaļi, un tādā veidā samazina savu konkurētspēju un pēdu, kamēr tu viņiem par to vari pārdot vēl vairāk blinga no saviem fabriku apcirkņiem, kuriem nospļauties par zaļo domāšanu un kuri tikai tāpēc varēs kurināt ilgāk.
Priekš tā pat nav jābūt ķīnietim, ir jābūt kaut vai lietuvietim, kura valsts drūūūsciņ iepauzē ar ekonomikas bremzēšanu zaļās nākotnes vārdā, pretstatā kaimiņiem. Un skaties, kamēr viņi dzīvo zaļi, tu esi paaudzies uz viņu rēķina, jo neliec tādus ierobežojumu saviem biznesiem.
|
|