black
šodien šķiet, ka pasaule sagruvusi zem kājām. Es jūtos tik ļoti vientuļa un bezcerīga. Es nomainu darbu, es šī gada laikā esmuj nomainījusi visu savu dzīvi un ir ļoti ļoti grūti.
Mani ir piekrāpuši, pametuši, mānījuši un vazājuši aiz deguna. Es tā visa iespaidā esmu palikusi stipra, esmu sevi nodisciplinējusi, ielikusi smagā režīmā, meklēju otru darbu, aktīvi ņemos ar savām mazajām biznesa idejām. Bet zini ko? Tas tukšumu sirdī neaizpilda.
Mana vislielākā vēlēšanās un vis vis lielākā laime būtu iemīlēties un saņemt to pašu pretī. Man ir tik skumji, ka neviens mani šajā grūtajā mirklī neatbalsta. Es sēžu viena dzīvoklī un raudu visu dienu, jo nav kas mani pasargā un apķer. Viss ko es daru, lai nedomātu par to, cik man ir grūti reiz plīst un tad nāk viss ārā. Es nezinu kā tikt galā un nezinu ko darīt. Saņemteis un dzīvot talāk. Tas ir grūti, es to daru, bet bļāviens, tas ir neiespējami, man ir tāda histerija un depresija, lūdzu atsūtiet man sargeņģeli, kas mani nomierinātu un paglaudītu man galviņu mirklī, kad man ir slikti.
Ja es būtu vāja, es noteikti negribētu dzīvot, bet es mīlu dzīvi pārak daudz un gribu dzīvot to smaidīgi un skaisti, bet šobrīd esmu tādā melnā mākonī, kad vienīgais labais ir tas, ka neļauju sev domāt par to slikto un daru savu noslogoto rutīnu, kad nav laika padomāt ne par ko. Tikai svētdienās. Protams, neviens nav kaut ko sasniedzis, neejot nekam dzīvē cauri, bet godīgi teikšu, tas ir sasodīti grūti.
šis laikam ir mirklis, kad man būtu jāpierakstāš pie tā jūrmalas dziednieka ar tikai vienu jautājumu, vai es līdz savai nāves stundai būšu reiz dzīvē izbaudījusi īstu mīlestību un īstu laimi. Vai es būšu laimīga? Nav man ne mazākāš nojausmas par savu dzīves ceļu, bet gribu dzirdēt tikai svarīgako un gribu dzirdēt, vai reiz tikšu ārā no depresijas un visa sliktā, kas man ir apkāŗt. Vai mani kāds apķers un pažēlos. Vai es no vienas kļūdas maukšu iekšā nākamajā. Es nezinu kā pareizi dzīvot un kā pareizi tikt galā, jo tam nav receptes un ārsta izrakstītas antibiotikas smagajiem gadījumiem. Riebjas sādi dzīvot.
Riebjas vispāŗ šis laiks. Ziemassvētki. Es gribu atrast otru darbu, lai man nebūtu nevienas bivdienas un lai vienīgais, ko es varētu darīt ir strādā un nedomāt. celties un iet, atnākt un gulēt. Šie ir pirmie ziemassvētki, kurus negaidu, jo būsu viena un nelaimīga.
Man jau sāp galva un šilierējās acis. Es laikam iesligšu miegā un cerēšu, ka kāds eņgelis par mani miegā parūpēsies.