Klau, man nav īsti variantu, kā tikt galā ar šādu abstrakti ļoti nomācošu situāciju, varu vienīgi teikt, ka zinu, kā ir, kad ir ļoti slikti, šķiet, ka pats netiec galā un nav, kur pieturēties, bet dzīvot jau gribas. Varbūt muļķīgs jautājums - vai Tev nav kādi draugi? Skaidrs, ka tas neatrisina problēmas, bet vienkārši cilvēku klātbūtne un runāšanās par kaut kādām nesvarīgām lietām var milzīgi uzlabot pašsajūtu. Tāpat vienkārši iziešana ārā, pasēdēšana kafejnīcā, aiziešana uz kaut kādu pasākumu. Ilgstošās problēmas paliek, bet tas var kaut uz mirklīti iedot to enerģijas devu, kas vajadzīga, lai vismaz konkētajā brīdī kaut ko pabītītu uz priekšu, un varbūt, ka, savirknējot šādus īsus sakarīgus mirkļus, var kaut kas uzlaboties ilgtermiņā.